Nestandarta izmēra kartupelīši un cukīni, neizskatīgi burkāniņi un sīpoli – pusotra tonna šo dārzeņu tika savākta no Atēnu vairumtirdzniecības tirgus “Redi” iepriekšējās dienas vakarā. Sava izskata dēļ tie bija paredzēti izmešanai, taču nu kļuvuši par grieķu tradicionālā dārzeņu sautējuma “briam" sastāvdaļām. Svētdienā kopš sešiem no rīta pieredzējuši speciālisti no Ziemeļgrieķijas šefpavāru asociācijas tīrījuši, griezuši un gatavojuši dārzeņus pēc viņiem vien zināmajām receptēm, lai dienas vidū uzcienātu aptuveni piecus tūkstošus cilvēku ar gardo sautējumu.
Viens no šefpavāriem Kostu Georgacu atklāj problēmas par pārtikas izmešanas restorānā, kur viņš strādā: “Restorānos mēs nevaram izmantot dārzeņus ar kādiem defektiem, jo mūsu klienti nāk izbaudīt labu ēdienu un maksā par to naudu. Tāpēc mēs šos produktus nepērkam. Bet arī kad mēs iegādājamies kādus produktus, katru dienu mēs izmetam kādus 20-25 kilogramus. Tāpat arī parastajās ģimenēs parasti tiek gatavots vairāk ēdiena, nekā tiek apēsts, un tad tas tiek izmests.”
Blakus teltī jaunieši gatavo dārzeņu salātu no ārēji nepievilcīgiem āboliem, bumbieriem un apelsīniem. Un kā atzīst pasākuma apmeklētāji, piedāvātā ēdiena izcilo garšu formas īpatnības itin nekā neietekmē. Par to, cik svarīgi ir racionāli izmantot pārtikas produktus, atsevišķā teltī stāsta maziem bērniem. Tepat Grieķijas televīzijas šova šefpavārs Aleksandros Papandreu, demonstrēdams kādu ēdiena pagatavošanas recepti, iesaista skatītājus sarunā par to, vai mājsaimnieces vienmēr izvēlas standarta augļus un vai izmet kādas ēdiena paliekas.
To pasākuma apmeklētājām jautāja arī Latvijas Radio. “Es vienmēr, ne tikai tagad, bet gadu gadiem izvairījos no ēdiena un produktu izmešanas. Ja redzēju, ka pētersīļi bojājas, tos mazgāju, nosusināju un liku saldētavā. Vai arī ja palicis zupas šķīvis, lieku saldētavā un pēc nedēļas ēdu. Es nemetu ārā pilnīgi neko! Un tā jābūt visur,” saka kāda sieviete. “Protams, mēs nemetam ēdienu ārā. Mierīgi to ēdam nākamajā dienā vai pat vēlāk. Kad dodos uz tirgu, tad speciāli eju vēlāk, lai izvēlētos lētāku ēdienu, kas var nebūt perfekts,” atklāj vēl kāda pasākuma apmeklētāja.
Statistikas dati uzrāda pretēju ainu – katra grieķu mājsaimniecība gada laikā izmet vismaz 99 kilogramus pārtikas uz vienu cilvēku. “Public Issue” izpētes rezultāti liecina, ka 37% grieķu izmet ēdienu vismaz vienu vai divas reizes mēnesī. Turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem izmet lielāku pārtikas daudzumu. Savukārt, cilvēki, kas vecāki par 55 gadiem, cenšas izmantot visus iegādātos produktus.
Krīzes laikā, kad daudziem iedzīvotājiem pietrūkst ēdiena, šāda izšķērdība grieķu sabiedrībai maksā īpaši dārgi. Ar saukli “Saglabāsim ēdienu – glābsim dzīvības” pirms trijiem gadiem tika dibināta organizācija “Mēs varam”. Viens no tās dibinātājiem Aleksandrs Theodoridis intervijā Latvijas Radio izstāsta, kādā veidā organizācija palīdz risināt problēmu: “Mēs darbojamies kā virtuālā, nevis klasiskā fiziskā pārtikas banka. Tas nozīmē, ka mums nav jābūt klāt, lai glābtu pārtiku no izmešanas. Mēs risinām jautājumu ar informācija palīdzību. Kāds, kuram palikusi pārtika, zvana mums vai arī nosūta e-pastu. Mēs koordinējam šo procesu, lai pārtiku saņemtu kāds labdarības organizācija vai zupas virtuve, vai jebkāda organizācija, kas tālāk pasniegtu šo ēdienu tuvāko stundu laikā vai arī nākamajā dienā cilvēkiem. Tādā veidā mēs esam ļoti ātri un ļoti efektīvi.
Jo klasiskā pārtikas banka var glabāt tikai iepakoto ēdienu. Tā nevar saņemt ēdienu no kāzām vai, piemēram, no tāda pasākuma kā šis. Bet mēs varētu veikt vienu zvanu un kāda labdarības organizācija, kas ir fiziski izvietota tuvumā, pusstundas laikā būtu šeit un savāktu ēdienu.”
Protams, liela uzmanība tiek pievērsta arī pārtikas drošībai. Organizācijas speciālisti rūpīgi izvērtē tās stāvokli un atsakās pieņemt produktus ar iztecējušu derīguma termiņu. Pārtikas atkritumu problēma ir aktuāla ne vien grieķu sabiedrībā, bet arī visa pasaulē. Septembrī Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) vienojās par nepieciešamību tuvāko 15 gadu laikā samazināt globālo pārtikas atkritumu daudzumu uz pusi.
