Lai ierobežotu tā saukto pabalstu tūrismu, Eiropas Komisija nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kas padarīs stingrāku sociālo pabalstu izsniegšanas regulējumu Eiropas Savienībā. Dalībvalstīs ir atšķirīgi noteikumi attiecībā uz nepieciešamo nostrādāto mēnešu skaitu, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, taču,
pārvācoties uz citu ES valsti, imigranti varēja uzrādīt iepriekšējā dalībvalstī nostrādāto laiku, lai uzreiz saņemtu pabalstu.
Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka jaunajā mītnes zemē būs jānostrādā vismaz trīs mēneši, lai varētu pieteikties bezdarbnieka pabalstam.
Kā norāda par nodarbinātību, sociālajām lietām un darbaspēka mobilitāti atbildīgā komisāre Marianna Teisena, jaunie noteikumi padarīs Eiropas Savienības sociālās aizsardzības sistēmas regulējumu taisnīgāku: "Ar šiem priekšlikumiem mēs reizi par visām reizēm nostiprinām pozīciju likumā, ko mēs esam aizstāvējuši kopš šīs komisijas sanākšanas –
brīva darbaspēka kustība nenozīmē brīvu pieeju dalībvalstu sociālās palīdzības sistēmām.
Tagad šo principu mēs nostiprinājuši noteikumos, sekojot Eiropas Savienības tiesas lēmumiem. Tas nodrošinās lielāku skaidrību un noteiktību gan pilsoņiem, gan dalībvalstīm. Šis ir taisnīguma jautājums."
Jaunie priekšlikumi arī paredz, ka bezdarbnieki, kas darba meklējumos pārvāksies uz citu dalībvalsti, varēs bezdarbnieka pabalstu saglabāt sešus mēnešus, nevis tikai trīs, kā tas ir noteikts šobrīd. Vēl jaunie precizējumi regulējumā skaidri noteiks, ka bezdarbnieka pabalsts pienāksies nevis no valsts, kurā cilvēks dzīvo, bet gan no valsts, kurā cilvēks ir nodarbināts.
"Ir cilvēki, kas dzīvo vienā dalībvalstī, bet strādā citā dalībvalstī un dodas mājās vismaz reizi nedēļā. Ja viņi kļūst par bezdarbniekiem, mēs vēlamies, lai dalībvalsts, kurā šis cilvēks strādāja un maksāja sociālās apdrošināšanas iemaksas, nodrošina bezdarbnieka pabalstu. Šie noteikumi stāsies spēkā brīdī, kad cilvēks dalībvalstī būs nostrādājis vismaz 12 mēnešus. Šis ir taisnīgāks regulējums, jo sociālajām iemaksām un sociālajai palīdzībai vajadzētu būt vairāk sasaistītām," norāda Teisena.
Eiropas Komisija priekšlikumus publiskojusi sešus mēnešus pēc Lielbritānijas referenduma, kurā briti lēma izstāties no Eiropas Savienības. Komisija vilcinājās nākt klajā ar jaunajiem priekšlikumiem, lai neradītu jaunus saspīlējumus Lielbritānijas referenduma kampaņu laikā.
Tieši sociālo pabalstu regulējums Eiropas Savienībā bija viens no jautājumiem, kur Lielbritānija Briselei pieprasīja īpašus noteikumus. Briti nevēlējās maksāt imigrantiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm bērnu pabalstus. Preses konferencē, stāstot par izmaiņām sociālās aizsardzības regulējumā, komisāre Teisena īpaši uzsvēra, ka bērnu pabalstu kārtība Eiropas Savienībā netiks mainīta. Komisijas priekšlikumi nodoti vērtēšanai Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.
