Francijas prezidents Emanuels Makrons grib kļūt pat bāku pasaules cīņā par klimatu, tirdzniecību un drošību, izmantojot arī to, ka ASV prezidents Donalds Tramps no tā visa ir novērsies.
Makrons vēlas ciešāku Eiropu. Pagājis vairāk nekā gads kopš Makrona runas Sorbonnā, kurā viņš izklāstīja savu vīziju par Eiropas Savienības (ES) milzu transformāciju. Vairākas viņa idejas pagaidām stagnē. Makrona iecerei par eirozonas budžetu un kopīgu finanšu ministru ir daudz pretinieku, tai skaitā Latvijā un citās ziemeļvalstīs. Arī citas Makrona idejas, piemēram, par kopīgu Eiropas sarakstu Eiroparlamenta vēlēšanās nav guvušas atbalstu.
Savas Eiropas vīzijas īstenošanai Makrons paļaujas uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles atbalstu, kura viņam to piesardzīgi apsolījusi. Taču tagad, redzot galu Merkeles politiskajai karjerai, Makrons var palikt bez vērtīgā atbalsta.
70 pasaules līderi nedēļas nogalē pulcējās Francijā, lai piedalītos piemiņas pasākumos pie Triumfa arkas un Miera samitā. Tā galvenais vētījums, ko Makrons ir atkal un atkal atkārtojis, ir tas, ka globālisms esot vienīgais miera nodrošinājums, bet nacionālisms, ko atbalsta Donalds Tramps un arvien vairāk Eiropas Savienības līderi, novedīs pie katastrofas, kā tas bija pirms gadsimta. “Patriotisms ir pretrunā ar nacionālismu – nacionālisms ir patriotisma nodevība,” paziņoja Makrons.
Francijas prezidenta popularitāte pēdējo mēnešu laikā ir samazinājusies, un eksperti lēš – tas saistāms ar labējā nacionālisma pieaugumam visā Eiropā. Daži politikas vērotāji uzskata, ka Makrons izmantojis kara atceres pasākumus, lai vērstu kampaņu pret savu konkurenti maijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās – galēji labējo Marinu Lepēnu.
Vasaras beigās Makrons sanīdās ar citiem Eiropas labējiem – Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu un Itālijas vicepremjeru Mateo Salvīni. Uzzinājis, ka tie viņu kritizējuši, Makrons plaisu vēl vairāk padziļināja: “Ja viņi vēlas mani redzēt kā savu galveno oponentu, viņiem ir taisnība. Es nepiekāpšos nacionālistiem un viņu naida runai.”
Un Makrons, šķiet, ir atradis labu risinājumu, kā atgūt zūdošo popularitāti pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Vadīt Eiropu cīņā ar kopīgo ienaidnieku – labējiem un nacionālistiem. Uz to norāda viens no Makrona kritiķiem, beļģu eiroparlamentārietis Filips Lambers: ''Makronam ir vajadzīgi tādai dēmoni kā Orbāns un Salvīni, lai varētu izcelties. Viņi ir vislabākie ienaidnieki, jo viņi viens no otra pārtiek. Bipolarizējot debates, viņi marginalizē tos, kas nepieder nevienai no pusēm.”
