Kopš britu premjerministra Borisa Džonsona paziņojuma par atkāpšanos no valdošās Konservatīvās partijas vadītāja posteņa, ir pagājušas vien pāris dienas, taču jau gandrīz desmit cilvēki ir izteikuši gatavību stāties Džonsona vietā.
Viens no pirmajiem par savu apņemšanos kandidēt uz Konservatīvās partijas vadītāja posteni paziņoja bijušais finanšu ministrs Riši Sunāks, kura demisija pagājušās nedēļas sākumā izraisīja plašu valdības dalībnieku demisijas vilni. Sunāks tiek uzskatīts par vienu no ticamākajiem pretendentiem uz toriju līdera amatu un viņam savu atbalstu pauduši jau vairāki ietekmīgi deputāti. Riši Sunāks ir uzsvēris, ka pašreizējā situācijā ar daudzu solīto un gaidīto nodokļu samazinājumu gan būs jāpagaida.
Citu viedokli pauž bijušais veselības un ārlietu ministrs Džeremijs Hants, kurš 2019. gadā jau zaudēja Džonsonam cīņā par šo amatu. Viņš uzsvēris, ka, kandidējot un iespējami uzvarot Konservatīvo partijas līdera cīņā, vienai no viņa prioritātēm būtu jābūt tieši nodokļu samazinājumam.
"Uzņēmumu ienākumu nodoklis ir tas nodoklis, kurš ir visnozīmīgākais biznesam un kurš nosaka, vai mēs esam uzņēmējdarbībai draudzīga ekonomika. Mēs bijām iecerējuši palielināt šo nodokli tā, lai tas būtu augstāks nekā Japānā, Amerikā, Francijā vai Vācijā. Es vēlos to samazināt līdz 15 procentiem un tas būtu zemākais līmenis, kādu pieļauj mūsu starptautiskās saistības. Es zinu, ka tas nav pats seksīgākais nodokļu samazinājums, taču tam ir ļoti liela nozīme, lai panāktu, ka mūsu ekonomika virzās uz priekšu. Un tā domā arī citi tādi uzņēmēji kā es," skaidroja Džeremijs Hants.
Tikmēr bijušais veselības un sociālās aprūpes ministrs, nu jau demisionējušais Sadžids Džavids uzskata, ka nodokļi tomēr būtu jāmazina tieši vienkāršajiem iedzīvotājiem. Savukārt pašreizējais parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Toms Tugendhands rosina domāt par nodokļu un valsts vajadzību sabalansēšanu ilgākā termiņā.
"Mums ir nepieciešams runāt par 10 gadu ekonomikas plānu, lai mēs varētu sabalansēt mūsu nodokļu vajadzības un lai valdība spēj nodrošināt visus nepieciešamos pasaules līmeņa pakalpojumus, kurus vēlas visi šīs sabiedrības locekļi. Šāds sabalansēts plāns nozīmēs, ka mums ir spēcīgāka, noturīgāka un plaukstošāka ekonomika, kura ir nepieciešama katrai ģimenei," uzsvēra Toms Tugendhands.
Par gatavību kandidēt uz Borisa Džonsona vietu ir izteikušies arī vien dažas dienas amatā esošais finanšu ministrs Nadhims Zahavi, transporta ministrs Grants Šapps un ģenerālprokurore Suella Breivermena, kas par savu prioritāti izvirzījusi Apvienotās Karalistes aiziešanu no Eiropas tiesas jurisdikcijas. Par vēl vienu no vadošajiem favorītiem uzskatītā ārlietu ministre Liza Trassa par savu iesaistīšanos cīņā uz premjera krēslu gatavojas paziņot 24 stundu laikā.
Opozīcijā esošie Leiboristi tikmēr uzstāj, ka premjerministram Borisam Džonsonam amats būtu jāatstāj jau tagad, nevis jāgaida oktobris, kad tiks izvēlēts nākamais partijas līderis. Ja konservatīvie šādu lēmumu nepieņemšot paši, leiboristi jau nākamajā nedēļā varētu ierosināt neuzticības balsojumu parlamentā.
Bet tikmēr britu prese ziņo, ka pats Boriss Džonsons nākamajās vēlēšanās varētu vairs nestartēt un varētu aiziet no politikas, vai arī sekot savas priekšgājējas Terēzas Mejas piemēram un turpināt pildīt parlamenta deputāta pilnvaras. Džonsons neizslēdz, ka varētu atgriezties publicistikā, kā arī nodarboties ar lekciju lasīšanu. Iespējams, ka Džonsonam beidzot būs iespēja pabeigt arī solīto Viljama Šekspīra biogrāfiju, kuru bija plānots izdot jau 2016. gadā, taču tā tika atlikta līdz ar Džonsona stāšanos Lielbritānijas ārlietu ministra postenī.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas politisko dzīvi bija pārņēmuši skandāli par premjera Borisa Džonsona un viņa padoto rīkotajām darba ballītēm Dauningstrītā un arī premjerministra dzīvoklī laikā, kad visā valstī bija spēkā stingri kovida pulcēšanās ierobežojumi.
Konservatīvās partijas deputāti 6. jūnijā rīkoja balsojumu par Džonsona palikšanu partijas līdera un Lielbritānijas premjera amatā. Džonsons izturēja šo uzticības balsojumu, bet fakts, ka vairāk nekā 40% paša partijas deputātu balsoja pret premjeru, bija slikta zīme Džonsonam.
Džonsona valdību pameta vairāki ministri, kas pieprasīja viņa atkāpšanos. 7. jūlijā Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera posteņa. Premjera amatā viņš vēlas nostrādāt līdz rudenim, kad Konservatīvā partija būs izraudzījusies jaunu partijas līderi un Lielbritānijas valdības vadītāju.
