Lielākoties uzbrukumi bijuši saistīti ar separātismu, tikmēr džihādistu uzbrukumi bijuši asiņainākie un plānošanas etapā – vērienīgākie.
Arestu skaits turpina pieaugt, pat ja pašu uzbrukumu skaits svārstās, liecinot par arvien intensīvāku atbildīgo specdienestu darbu, kas gluži tāpat kā Nīderlandē spēj uzbrukumus novērst.
Nīderlandē arestētie nopietni gatavoja divus teroraktus, kas vienlaikus notiktu divās vietās. Viņu plāns paredzēja detonēt spridzekļus liela pasākuma laikā un pēc tam uzbrukt notikuma vietai ar Kalašņikova automātiem. Teroraktus izdevās novērst, pateicoties koordinētai specdienestu darbībai.
Lai arī pēdējos gados ir aizturēti vairāki tūkstoši potenciālo teroristu un novērsti simtiem uzbrukumu, ziņu virsrakstos nonāk vien pavisam niecīga daļa šādu gadījumu.
Visbiežāk teroristi labi orientējas cilvēku psiholoģijā un labi saprot mediju lomu – ziņas par iespējamiem uzbrukumiem var radīt bailes vai sēt paniku sabiedrībā. Medijiem šajā gadījumā jābūt īpaši uzmanīgiem – jāsniedz pēc iespējas precīzāka informācija.
“Ja mediji reaģē pārāk ātri, visticamāk, ka tā būs kļūdaina informācija. Tā ir ļoti nozīmīga bīstamība saistībā ar medijiem, jo informācija var tikt pasniegta arī sagrozīti un kļūdaini,” brīdināja Ženēvas Drošības politikas centra eksperts Žans Pols Roljē.
Eiropas Savienībā divas trešdaļas uzbrukumu plānoja dažādas separātistu grupas visā Eiropā, piemēram, basku ETA. Tomēr skaļākie un asiņainākie teroristu uzbrukumi ir saistāmi ar cilvēkiem, kas piekrīt džihādistu grupējuma “Daīš” jeb “Islāma valsts” idejām. Tieši tādēļ par lielākiem teroraktiem, kas ir izdevušies, atbildību uzņemas tieši šis grupējums.
Jaunākais Eiropola ziņojums par terorisma tendencēm liecina, ka, džihādistu grupējumam vājinoties, tā līderi lūdz savus sekotājus veikt uzbrukumus savās valstīs, nevis pievienoties kalifātam. Riska grupā ir cilvēki, kuri iepriekš ir ceļojuši uz Sīriju, kur iesaistījušies džihādistu rīkotajā vardarbībā.
Vairākus uzbrukums pastrādājuši arī imigranti, kuri Eiropā ieceļo kā bēgļi, kuri it kā bēg no kara. Tomēr notikušajā vainot tikai imigrāciju nevar.
“Daudzi no imigrantiem tik tiešām Eiropā ir nonākuši kā bēgļi, bet daudzi no teroristiem Eiropā bija vēl ilgi pirms “Islāma valsts” izveidošanās. Runāt par imigrāciju kā terorisma piekto kolonnu – tā nevar, jo tas ir daudz sarežģītāk. Mēs zinām, ka vairāki Parīzes un Briseles teroraktu dalībnieki nelegāli ieceļoja Eiropā, tomēr statistika runā par pretējo,” uzsvēra Žans Pols Roljē.
Runājot par iespējamiem teroristu uzbrukumiem Baltijas valstīs, to apdraudējums ir uzskatāms par nelielu. Islāmistu redzējumu uz Baltijas valstīm ietekmē vairāki aspekti.
“Galvenais aspekts – jūs neesat iesaistīti kaujās Sīrijā un Irākā. Šie cilvēki uzskata Baltiju par sava veida tranzīta zonu, no kuras doties tālāk uz Rietumeiropu vai citām valstīm. Viņiem interesantāk ir doties uz citām valstīm, nevis palikt Baltijā, tādēļ riski ir ļoti zemi,” skaidroja Žans Pols Roljē.
Pēdējos gados sadarbība starp Eiropas specdienestiem ir kļuvusi arvien ciešāka. Katras Eiropas Savienības dalībvalsts specdienesti strādā, lai sadarbību padarītu vēl plašāku. Terorisma apkarošanas jomā izlūkdienesti attīsta arvien jaunas metodes, kā pamanīt potenciālos teroraktu rīkotājus, jo arī teroristi mācās no kļūdām – no neveiksmīgiem un izjauktiem plāniem sarīkot uzbrukumus.
