Turpinoties Eiropas Savienības dalībvalstu centieniem pārvarēt ieilgušo parādu krīzi, arvien biežāk tiek runāts par to, ka Eiropas pozīcijas uz globālās skatuves sāk mazināties. No stabilākā reģiona pasaulē Eiropa ir kļuvusi par politiskas un ekonomiskas nestabilitātes centru. Kamēr daži eksperti uzskata, ka Eiropas vājināšanās turpināsies un to savās interesēs izmantos citas valstis, citi ir pārliecināti, ka Eiropai joprojām ir iespējams atjaunot savu agrāko ietekmi.
Kā uzskata atsevišķi politikas un ekonomikas vērotāji, cīņa ar globālo ekonomisko krīzi ir pamatīgi nogurdinājusi Eiropu un tās līderus. Bieži vien tiek norādīts, ka Eiropas līderi varbūt pat neapzinās pašreizējās parādu krīzes nopietnību un var palaist garām vēsturisku iespēju visu vērst par labu. Bargo taupības pasākumu pretinieki norāda, ka, turpinoties spiedienam uz vienkāršajiem iedzīvotājiem, arvien vairāk zūd uzticība politiķiem, kuri arī ir pazaudējuši vīziju par stabilu nākotni. Šajā situācijā aizvien biežāk tiek runāts par to, ka Eiropa no visstabilākā reģiona pasaulē ir kļuvusi par vienu no neprognozējamākajiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka Eiropas kā globāla spēlētāja loma mazinās gan ekonomiskā, gan politiskā jomā.
Kā nedēļas nogalē intervijā biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" norādīja Latvijas Universitātes profesore ekonomiste Baiba Šavriņa, Eiropas Savienība pašlaik ir pārāk liela, un tāpēc tās iekšienē veidojas jaunas apvienības. Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds, kurš uzskata, ka dalībvalstu atšķirīgās intereses kavē vienota Eiropas Savienības viedokļa veidošanos dažādos jautājumos. Lai arī Andris Sprūds atzīst, ka pašreizējais Ketrīnas Eštones vadītais Eiropas ārējās darbības dienests darbojas visai neefektīvi, Eiropas tomēr ir bijusi vienota daudzos svarīgos jautājumos. Piemēram, Eiropai bija vienota politika Arābu pavasara laikā, turklāt atzinīgi būtu jāvērtē arī sasniegtais progress sarunās par Irānas kodolprogrammu. Politisko konsultāciju firmas "Eurasia Group" prezidents Jans Bremmers aģentūrai "Roiters" gan norāda, ka šie arī faktiski ir vienīgie Eštones vadītā dienesta sasniegumi, jo nekam citam, kā vien cīņai ar eirozonas krīzi Eiropas līderiem pašlaik spēka nepietiek. Šajā situācijā arvien lielāku ietekmi gūst tādas augošās lielvaras kā Brazīlija, Ķīna, Indija un Krievija, kuras arvien mazāk sāk klausīties, kādu viedokli pauž eiropieši. Tā, piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka Eiropas Savienību vairs nevar uzskatīt par ļoti nopietnu spēlētāju uz politiskās skatuves. Kā norāda Andris Sprūds, no vienas puses, Eiropas vājināšanās ļauj Krievijai atjaunot savu ietekmi reģionā, taču no otras puses Maskavas tomēr vājā Eiropā nav ieinteresēta.
Indijā, Deli bāzētā Politikas pētījumu centra stratēģisko studiju profesors Brahma Čelanijs gan uzskata, ka Eiropa pašlaik atrodas krustcelēs, un tuvākais laiks pierādīs, cik Eiropas politiskais modelis - ar dāsnām labklājības sistēmām, demokrātisku lēmumu pieņemšanu, reģionālu integrāciju un vienotu ekonomisku savienību - izrādīsies pievilcīgs citiem augošajiem reģioniem. Tas viss būs atkarīgs no eiro valūtas nākotnes un stabilitātes.
Andris Sprūds gan ir pārliecināts, ka par spīti ekonomiskajai krīzei Eiropas Savienībai joprojām ir ļoti daudz priekšrocību, mehānismu un instrumentu, kā arī pieredzes, lai vairotu savu pievilcību un savu lomu pasaulē atjaunotu. Turklāt Eiropas veiksmes stāstu joprojām apstiprina tas, ka neviena valsts no Eiropas Savienības pagaidām nebēg, bet tieši pretēji - joprojām daudzas valstis tai vēlas pievienoties.
