Pusdiena

Pusdiena 21.11.2016

Pusdiena

Pusdiena 22.11.2016

NATO vēlas palielināt savu militāro spēku klātbūtni gan Vidusjūrā, gan arī Melnajā jūrā

Cīņā ar cilvēku kontrabandistiem NATO vēlas palielināt spēkus Vidusjūrā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

NATO vēlas palielināt savu militāro spēku klātbūtni gan Vidusjūrā, gan arī Melnajā jūrā. Tā pirmdien, 21.novembrī, viesojoties Turcijā, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Šie soļi ir galvenokārt vērsti, lai palīdzētu cīņa pret cilvēku kontrabandistiem un arī pirātiem.

Stoltenberga vizīte Turcijā notiek laikā, kad attiecības starp Ankaru un pārējiem alianses biedriem nav vienkāršas. Tās sarežģī arī fakts, ka vairākas Turcijas militārpersonas, kas līdz šim ir strādājušas NATO, ir pieprasījušas patvērumu Beļģijā un Vācijā.

Ziemeļatlantijas alianse vēlas jau tuvākajā laikā izveidot starptautisko NATO spēku brigādi Melnās jūras reģionā. Šo faktu Stoltenbergs ir apstiprinājis, uzrunājot Turcijā notiekošo NATO Parlamentāro asambleju. Ir noprotams, ka šī brigāde tiks veidota līdzīgi kā starptautiskās NATO spēku vienības, ko nākamgad ir paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā.

“NATO sper arī soļus, lai uzlabotu mūsu klātbūtni Melnās jūras reģionā. Tiks izveidota starptautiska brigāde, ko vadīs Rumānija. Mēs strādājam arī pie papildu aizsardzības pasākumiem gan jūrā, gan gaisā," norāda Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs vēlreiz uzsvēra, ka gan Melnās jūras brigāde, gan arī Baltijā izvietotais karaspēks ir domāti aizsardzībai, nevis uzbrukumiem, un ka tā ir proporcionāla atbilde uz Krievijas rīcību.

Visticamāk, Rumānijas vadītais bataljons palīdzēs arī cīņā ar cilvēku kontrabandistiem un migrantu plūsmu.

Līdzīgos nolūkos ir izveidota arī jaunā operācija Vidusjūrā pie Lībijas krastiem, sacīja Stoltenbergs. “Situācija Vidusjūrā joprojām ir sarežģīta. Tādēļ šomēnes mēs esam uzsākuši NATO jūras drošības operāciju ar nosaukumu “Jūras sargs”. Šī operācija palīdzēs garantēt mieru un drošību vienā no pasaules noslogotākajiem ūdens baseiniem. NATO kuģi, zemūdenes un jūras patruļas lidmašīnas veiks tādas pamataktivitātes kā novērošana, cīņa ar terorismu un reģionālo jūras spēku spēju uzlabošana," pauda NATO vadītājs.

Ir sagaidāms, ka pēc Vidusjūras operācijas palaišanas ar jaunu spēku varētu atjaunoties diskusijas par esošās NATO patruļas pārtraukšanu pie Turcijas krastiem. Vairums alianses valstu uzskata, ka šī operācija ir bijusi ārkārtīgi veiksmīga, jo tā par 95% ir palīdzējusi samazināt neregulāro migrantu plūsmu no Turcijas uz Grieķiju.

Tomēr Ankara esot satraukta par to, ka NATO kuģu klātesamība varētu atjaunot senus teritoriālos strīdus ar Grieķiju par nelielu salu grupu. Tādēļ tā jau oktobra beigās mudināja pārtraukt šo operāciju.

Tāpat attiecības starp Turciju un pārējiem alianses biedriem sarežģītākus padara fakts, ka vairākas Turcijas militārpersonas, kas līdz šim ir strādājušas NATO, ir lūgušas patvērumu Beļģijā un Vācijā.

Kā zināms, Briselē atrodas NATO galvenā mītne, savukārt Vācijā ir izvietota NATO gaisa spēku bāze.

Pēc jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma Turcija ir atsaukusi no NATO aptuveni 400 militārpersonas. Tomēr vairāki ir izvēlējušies neatgriezties mājās, baidoties, ka viņi tiks apsūdzēti puča organizēšanā. Tiek norādīts, ka apsūdzības pret daudziem arestētajiem ir ļoti vispārīgas, turklāt šiem cilvēkiem gandrīz neesot iespējas sazināties ar advokātu.

Tomēr, piešķirot Turcijas militārpersonām patvērumu, Beļģija un Vācija riskē sabojāt attiecības ar Ankaru. Kā zināms, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau ir publiski apvainojis Eiropu terorisma atbalstīšanā. Savukārt Stoltenbergs vien piebilda, ka šis jautājums tiks risināts katras iesaistītās valsts nacionālajā līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti