Pagājušajā gadā Vidusjūrā, cenšoties sasniegt Eiropas krastus, dzīvību ir zaudējuši 2275 cilvēki. Lai arī kopējais Eiropā ieceļojušo bēgļu un migrantu skaits ir sasniedzis pēdējos piecos gadosu zemāko līmeni – 139 tūkstošus –, bojā gājušo skaits rada pamatu nopietnam satraukumam. Šāds secinājums izdarīts ANO Bēgļu lietu aģentūras jaunākajā ziņojumā.
Tajā konstatēts, ka bojāgājušo skaits Vidusjūras centrālajā daļā ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar gadu iepriekš. Taču bojāgājušo skaits uz jūru šķērsot mēģinošo personu kopējo skaitu ir strauji pieaudzis. Bēgļu aģentūra aprēķinājusi, ka
vidēji dienā bojā aiziet vismaz seši cilvēki, turklāt Spānijas piekrastē šis skaitlis gada laikā ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes.
Tieši Spānija ir kļuvusi par galveno migrantu ieceļošanas punktu Eiropā, aptuveni astoņiem tūkstošiem cilvēku ierodoties pa sauszemi caur Seutas un Melillas anklāviem, bet vēl gandrīz 55 tūkstošiem šķērsojot Vidusjūru tās rietumu daļā. Vēl starp lielākajām bēgļu uzņēmējām tiek minēta Itālija, Grieķija, kā arī Bosnija un Hercegovina.
Ziņojumā arī minēti galvenie iemesli, ar ko varētu būt izskaidrojums bojāgājušo skaita pieaugums. Viens no tiem ir meklēšanas un glābšanas operāciju skaita samazinājums kombinācijā ar nekoordinētu un neprognozējamu atsevišķu valstu rīcību, neļaujot jūrā izglābtos cilvēkus uzreiz nogādāt krastā. ANO Bēgļu aģentūra atgādina, ka līdz 2018. gada beigām šo situāciju tā arī nebija izdevies atrisināt par spīti tam, ka ANO Bēgļu aģentūra un Starptautiskā Migrācijas organizācija atkārtoti aicināja izveidot reģionā prognozējamu ieceļojošo personu uzņemšanas mehānismu.
Vēl viens no iemesliem ir Lībijas krasta apsardzes operāciju pastiprināšanās. To dēļ aptuveni 85% no jūrā izglābtajiem vai pārtvertajiem tikuši nogādāti atpakaļ Lībijā, kur viņiem draudējusi nonākšana neapskaužamos apstākļos. Šī iemesla dēļ arvien vairāk migrantu laivu cenšas doties ceļā ārpus Lībijas meklēšanas un glābšanas reģiona.
Lai uzlabotu šo situāciju, ANO Bēgļu lietu aģentūra aicina ne tikai pastiprināt personu glābšanas un meklēšanas spējas, bet arī aicina atcelt aizliegumus dažādām nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, viena no Vācijas humānajām organizācijām „Sea Watch” pat ir iesūdzējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā Itāliju par tās atteikšanos neuzņemt izglābtos migrantus.
ANO augstais bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi atgādinājis, ka dzīvību glābšana jūrā nav izvēle vai politikas jautājums, bet gan gadiem sens pienākums.
Komisārs arī paudis pārliecību, ka ir iespējams pielikt punktu šīm traģēdijām, saņemot drosmi un izstrādājot ilgtermiņa stratēģiju un politiku, kas būtu balstīta uz reģionālo sadarbību un kas cilvēka dzīvību un cieņu liek pašā centrā.
