Cilvēktiesību komisārs: Vairākās Eiropas valstīs apdraudēti sabiedriskie mediji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vairākās Eiropas valstīs sabiedrisko mediju pastāvēšana un neatkarība ir apdraudēta.  Tā otrdien, 2.maijā, publiskotā dokumentā secinājis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Samazinājusies sabiedrisko mediju un to uzraugu neatkarība, plašumā gājuši centieni politiski ietekmēt mediju saturu.

Pētījumi liecina, ka valstīs, kur ir pietiekami finansēti un populāri sabiedriskie mediji, ir mazāk izteikts labējais ekstrēmisms, vērojama zemāka korupcija un lielāka preses brīvība kopumā.

Sabiedrisko mediju neatkarība visvairāk apdraudēta Polijā. Tur pagājušajā gadā veiktā reforma noveda pie mediju nokļūšanas tiešā valdības kontrolē. Tā rezultātā 228 žurnālisti ir vai nu atlaisti, vai paši aizgājuši no darba sabiedriskajos medijos, kas sākuši visai selektīvi atlasīt faktus.

Piemēram, pagājušajā gadā NATO samita laikā ASV prezidenta Baraka Obamas kritiskie izteikumi par Poliju poļu sabiedriskajos medijos pat neparādījās. “Es paudu prezidentam Dudam mūsu bažas par rīcību pret Polijas konstitucionālo tribunālu. Kā jūsu draugs un sabiedrotais mēs aicinām visas iesaistītās puses sadarboties, lai stiprinātu Polijas demokrātiskās institūcijas. Tas ir tas, kas mūs padara par demokrātijām – ne tikai vārdi, kas rakstīti konstitūcijās, vai tas, ka balsojam velēšanās, bet gan likuma vara, neatkarīga tiesu vara un brīva prese,” toreiz sacīja Obama.

Stabila un adekvāta finansējuma trūkums radījis draudus sabiedrisko mediju pastāvēšanai Bulgārijā, kur valdības piešķirtais finansējums tika ievērojami samazināts pēc tam, kad sabiedriskais medijs atspoguļoja pret valdību vērtos sabiedrības protestus 2013.gada vasarā.

Bažas rada arī Rumānijā atceltā licences maksa, kas nodrošināja mediju finansējumu.

Viskritiskāko finansējuma samazinājumu piedzīvojis Grieķijas sabiedriskais medijs, kas tika teju divus gadu slēgts, valdībai apturot tā finansējumu krīzes karstumā. Līdzīgs liktenis šobrīd gaida Bosnijas-Hercegovinas sabiedriskos medijus.

Muižnieks norāda, ka sabiedrisko mediju loma ir īpaši liela polarizētās sabiedrībās. Cīņa ar propagandas un viltus ziņu kampaņām iespējama, nevis tās bloķējot, bet gan nodrošinot, ka sabiedrībai ir pieeja kvalitatīviem sabiedriskajiem medijiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti