Trešdien, 26.septembrī, aprit 35 gadi kopš dienas, ko mēdz dēvēt par pasaules otro iespēju. 1983.gada 26. septembrī Padomju Armijas virsnieks Staņislavs Petrovs novērsa globālu kodolkaru – viņš kā aparatūras kļūdu novērtēja trauksmi sistēmā, kas nepārprotami liecināja par amerikāņu kodoluzbrukumu.
Ilgus gadus par Petrova rīcību nekas nebija zināms. Bet tagad šī virsnieka vārds ierakstīts vēstures lappusēs, uzņemta arī filma un piešķirta īpaša ANO balva.
Miljoniem cilvēku dzīvo, pateicoties viņa darbībai - pareizāk sakot, bezdarbībai. Padomju Armijas apakšpulkvedis Staņislavs Petrovs 1983. gada 25. septembrī dežurēja bunkurā “Serpuhova-15”. Pēkšņi naktī iedarbojās brīdinājuma sirēnas, un sistēma liecināja, ka ASV sākusi kodolkaru pret PSPR. Ticamības līmenis – maksimālais.
Dažu minūšu laikā Staņislavam Petrovam bija jāpieņem lēmums un no augstākās vadības jāsaņem atļauja par pretuzbrukumu. Kļūda izmaksātu lielu cenu. Palaižot gaisā PSRS kodolraķetes, tās vairs nevarēja atsaukt.
“Miljoniem cilvēku dzīvības karājās mata galā. Es šo domu nevarēju atvairīt. Man pat bija grūti aptvert, ka tāds daudzums cilvēku varētu aiziet bojā,” filmas veidotājiem stāstīja Petrovs.
Pēdējā brīdī Staņislavs Petrovs pieņēma lēmumu ignorēt sistēmas trauksmi. Pārkāpjot visas instrukcijas un protokolus.
Viņš loģiski nosprieda, ka ASV palaistu gaisā nevis piecas raķetes, kā to rādīja datori, bet gan tūkstošiem.
“Es domāju - neticēšu datoram. Pacēlu valdības komunikācijas klausuli un augstākstāvošajam ziņoju – “Es tāds un tāds. No manis nāk nepatiesa informācija par mērķi.”,” stāstīja Petrovs.
Izrādījās, ka, saules stariem atspīdot no mākoņiem, radari tos uztvēra par raķetēm. Viena cilvēka lēmums izglāba visus no pasaules gala. Bet pasaule par to uzzināja vien tad, kad beidzās aukstais karš.
“Šī epizode rāda, cik liels ir risks saistībā ar kodolieročiem. It īpaši, ja to lietošana ir uzticēta tehnikai vai cilvēka spriedumam, kas var būt kļūdains,” savulaik vērtēja ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons.
2016. gadā Petrovs Ņujorkā saņēma ANO specbalvu no “Pasaules pilsoņu asociācijas”. Pērngad maijā septiņdesmit septiņu gadu vecumā Petrovs aizgāja mūžībā.
