Limanā nepārtrukti dzirdama artilērijas dunoņa, ik pa laikam atlido Krievijas izšautās raķetes.

"Šī ir pilsēta, kurai pāri gājis neiedomājams kara zvērs. Viss ir sagrauts un izpostīts," stāsta Strazdiņa.

"Neskatoties uz to, ik pa laikam var redzēt, ka gan daudzdzīvokļu namos, gan privātmājās kūp krāsniņas, iedegas uguntiņas, jo cilvēki šeit vēl mēģina dzīvot."

Daudzi pilsētas iemītnieki dzīvo pagrabos, kur līdz ar mājdzīvniekiem mitinās arī bērni.

"Cilvēki stāsta, ka mēģinās kaut kā pārlaist šo ziemu. Laiks kļūst arvien aukstāks, sals pieņemas spēkā," norāda Strazdiņa.

Humānā palīdzība ik pa laikam atved Limanas iedzīvotājiem paciņas, mēģina cilvēkiem palīdzēt.

"Apstākļi kļūst arvien drausmīgāki. Fronte neapklust, ik pa laikam ir raķešu uzlidojumi. Situācija šeit ir ļoti, ļoti bīstama," atzīst Strazdiņa.

Limana ir viena no Doneckas apgabala pilsētām, kas ir tuvu frontei; arī citās pilsētās apstākļi kļūst arvien grūtāki, un nav redzams, kā tos risināt. Laiks kļūst aukstāks.

"Cilvēki cenšas kaut kā pārdzīvot šo laiku, cerot, ka karš kādā brīdī beigsies."

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.