Visu aizvadīto nedēļu daudzu Eiropas un arī pasaules valstu iedzīvotāju uzmanība tika pievērsta nelielajam Kuznicas ciematam. Tas atrodas Polijā, pavisam tuvu robežai ar Baltkrieviju. Visai cieši notikumiem Kuznicā seko arī Tomašs Pavlovskis-Jarmolajevs. Šis jaunais vīrietis ir dzimis un uzaudzis minētajā pierobežas ciematā, un viņa vecāki joprojām tur dzīvo.
"Mūsu māja atrodas ļoti tuvu robežai, līdz ar to mana māte dzirdēja, kā cilvēki kliedza. Virs mājas lidinās helikopteri, un garām brauc armijas automašīnas," stāstīja Tomašs.
Tā kā žurnālistiem netiek ļauts pietuvoties robežai no Polijas puses, mediji ir spiesti paļauties uz oficiālo informāciju vai kadriem, kas nofilmēti no Baltkrievijas. Tādēļ jo interesantākas kļūst ziņas par to, kā vietējie raugās uz pašreiz notiekošo. Tomašs pēdējā laikā ģimeni nav apciemojis, bet regulāri runā ar savu māti pa telefonu.
"Sākumā viņa ļoti nobijās. Tas bija pirmdien, 8. novembrī. Tur parādījās tik daudz karavīru. Man liekas, ka tas joprojām ir ļoti traumatisks un biedējošs notikums visiem ciemata iedzīvotājiem.
Tika slēgta skola, jo tur tika izvietoti zaldāti. Skola joprojām nestrādā, un bērni mācās attālināti. Mana mamma ir skolotāja, tā ka arī viņai ir jāpaliek mājās," stāstīja Tomašs.
Kuznicā ir tikai aptuveni 1500 iedzīvotāju. Līdz ar to jaunais vīrietis pieļāva, ka šobrīd ciematā varētu būt vairāk karavīru un citu dienestu pārstāvju nekā vietējo.
Turklāt robežkontroles punkts ir viens no lielākajiem darba devējiem šajā ciematā un daudzi tā vai citādi ar to ir saistīti.
Tomašs pazīst arī aktīvistus, kuri dodas pierobežas mežos, lai mēģinātu palīdzēt ar ēdienu un drēbēm tiem, kuriem izdevās tikt pāri. Arī viņš labprāt būtu gribējis, lai Polijas varasiestāžu attieksme pret migrantiem būtu izprotošāka.
"Mani uzskati nedaudz atšķiras no tā, ko domā mana ģimene vai Kuznicas iedzīvotāji kopumā. Viņi novirza bailes, kas rodas no esošās situācijas, tostarp no bruņoto karavīru klātbūtnes, uz migrantiem. Viņi negrib atzīt, ka arī šie cilvēki ir Lukašenko režīma upuri, nevis agresori."
Vēlāk vīrietis piebilda, ka Kuznicas iedzīvotāju attieksme tomēr ir mainīga un līdz ar auksta laika iestāšanos šad un tad izskan arī satraukums par apstākļiem, kādos atrodas migranti. Sarunas noslēgumā secinām, ka šis varētu būt viens no lielākajiem notikumiem Kuznicas vēsturē.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
