Panorāma

Eiropā jauna – izspiedējvīrusa pandēmija

Panorāma

Panorāma

Pasaulē tūkstošiem vides aktīvistu rīko demonstrācijas

Cilvēki Glāzgovā un citviet pasaulē protestē pret ANO Klimata samita lēmumiem

Miljoniem protestētāju izgājuši vairāku pasaules valstu ielās, lai piedalītos demonstrācijās par aktīvāku rīcību cīņā ar klimata pārmaiņām un protestētu pret, viņuprāt, neveiksmīgo ANO Klimata konferenci un tajā pieņemtajiem lēmumiem.

Cilvēki Glāzgovā un citviet pasaulē protestē pret ANO Klimata samita lēmumiem
00:00 / 02:49
Lejuplādēt

Visā pasaulē sestdien, 6.novembrī, notiek vai vēl tiek plānoti simtiem dažādu pasākumu ar mērķi pieprasīt samazināt fosilā kurināmā izmantošanu un sniegt tūlītēju palīdzību kopienām, kuras jau ir skārušas klimata pārmaiņas. Pirmie protesti sestdien sākušies Austrālijā, Filipīnās un Taizemē. Arī Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas ielās izgāja simtiem cilvēku, pieprasot nekavējošu rīcību, lai palīdzētu tiem, kurus jau skar klimata pārmaiņas.

Demonstrācijas notiek tādās Eiropas valstīs kā Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Nīderlandē un citviet. Vairāk nekā 100 pasākumu notiek arī Lielbritānijā.

Glāzgovā, kur teju pirms nedēļas sākās ANO klimata konference COP26, ielās ar plakātiem, karogiem, dažādos tērpos un, skandējot dažādus saukļus un dziedot, izgājuši vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Viņu kopējais skaits dienas beigās varētu sasniegt pat 100 000. Glāzgovā ir pastiprināta drošība, un daudzi pilsētas centra veikali ir slēgti.

Cilvēki pie samita norises vietas sāka pulcēties jau no rīta, skandējot saukli „Mūsu planētai uzbrūk, cīnieties pretī!”.

 

Protestētājus vēlreiz uzrunās populārā aktīviste Grēta Tūnberga, kas jau iepriekšējā dienā Glāzgovā sanākušajiem cilvēkiem uzsvēra, ka Skotijā notikušais samits uzskatāms par neveiksmi. Viņa piebilda, ka emisijas nepieciešams samazināt tūlītēji un drastiski.

"Šī ir apzināta pasaules līderu izvēle pieļaut cilvēku un dabas turpmāku izmantošanu, kā arī nākotnes dzīves apstākļu iznīcināšanu. Šī konference ir pārvērtusies par PR pasākumu, kur politiķi saka skaistas runas un paziņo par izdomātām saistībām, kamēr patiesībā globāli ziemeļu valstis joprojām atsakās veikt jebkādas krasas izmaiņas klimata jomā," pauda Tūnberga.

Glāzgovā jau runājuši un runās arī citi zināmāki klimata aktīvisti. Šis samits nodēvēts par pēdējo un steidzamāko samitu desmitgadēm ilgajā diplomātiskajā procesā, kura mērķis ir panākt efektīvus risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām.

Viens no lēmumiem, kas samitā pieņemts, ir atmežošanas izbeigšana. Šādu praksi līdz 2030.gadam solījušas izbeigt vairāk nekā 100 valstis. Tomēr kritiķi jau brīdinājuši, ka agrāk izteikti līdzīgi solījumi nav bijuši efektīvi.

Savukārt vairāk nekā 80 valstis pievienojušās ASV un Eiropas Savienībai, apņemoties līdz 2030.gadam samazināt metāna izmešus par 30%.

Samits Glāzgovā vēl turpināsies līdz 12.novembrim. Diplomāti un zinātnieki sarunas turpina arī sestdien, bet svētdien sarunas nenotiks. Grūtākās sarunas gaidāmas jaunnedēļ, kad savas diplomātijas prasmes sarunās rādīs valstu ministri.

Tikmēr Polijā norit atsevišķi protesti, kur cilvēki tieši pretēji – pieprasa valdību aizsargāt ogļu rūpniecības sektoru. Demonstranti sapulcējās pie Eiropas Savienības biroja Varšavā, lai iebilstu pret Briseles noteiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot akmeņogļu izmantošanu.

“Kāpēc mums nevajadzētu izmantot savus dabas resursus? Kāpēc lai mēs nebalstītu savu ekonomiku uz to, kas mums ir valstī? Kāpēc mums vajadzētu būt atkarīgiem no gāzes krāna, kuru kāds pieslēgs vai atslēgs atkarībā no tā, vai mēs esam pieklājīgi vai pārskaitām nodokļus uz kaimiņvalstīm? Mēs to nevaram pieļaut!” pauda protesta organizators Arturs Vilks.

Jāpiebilst, ka Polija ir daļa no 40 valstīm, kas nedēļas sākumā apsolīja pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ieguvei līdz 2030. gadam.

KONTEKSTS:

Vadošie zinātnieki klimata jomā brīdina, ka pasaulei atlicis ļoti maz laika, lai novērstu globālu vides katastrofu. Tomēr daudzas valstis joprojām nav gatavas spert nopietnus soļus CO2 izmešu samazināšanā.

Pasaulei kļūstot siltākai, arvien biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, spēcīgs lietus, plūdi. Tam ir milzīga ietekme gan uz cilvēku, gan dzīvnieku un augu pasauli.

Zinātnieki brīdina, ka, ja vien netiks samazinātas oglekļa emisijas un novērsta temperatūras paaugstināšanās, cilvēki piedzīvos vēl skaudrākas sekas, kā redzējām, piemēram, šovasar plūdos Vācijā vai nekontrolējamos mežu ugunsgrēkos lielā daļā pasaules.

Lai censtos vienoties par rīcību klimata pārmaiņu novēršanai, pasaules valstu līderi pulcējas ANO Klimata konferencē Glāzgovā. Konferences pirmā diena bija pilna ar runām, kurās skanēja skarbi brīdinājumi par nepieciešamību steidzami rīkoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt