ASV un Afganistānas Divpusējās drošības līgums ir vitāli svarīgs dokuments, kurš noteiks to, cik liels skaits amerikāņu karavīru paliks Afganistānā arī pēc galvenā kontingenta izvešanas 2014.gadā. Starptautisko spēku klātbūtne kara izpostītajā valstī ir saistīta ar pieaugošajām bažām par talibu kaujinieku aktivitātes pieaugumu un vietējo drošības spēku nespēju kontrolēt situāciju.
Kā ceturtdien paziņojis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, abām pusēm ir izdevies vienoties par līguma galīgo tekstu.
Vienošanās būtu spēkā līdz 2024.gadam, ja vien kāda no pusēm neizvēlēsies no tās izstāties. Kā paskaidrojis Kerijs, amerikāņu loma Afganistānā būs ļoti ierobežota: „Tā būs tikai apmācības, ekipēšanas un palīdzības misija, kura neiesaistīsies reālā karadarbībā. Divpusējās drošības vienošanās ir mēģinājums izskaidrot gan afgāņiem, gan Savienoto Valstu bruņotajiem spēkiem, kādi tieši būs noteikumi, pēc kuriem tiks veidotas mūsu attiecības."
Savukārt, kā paziņojis Afganistānas prezidents Hamids Karzajs, pēc 2014.gada no pašreizējiem 75 tūkstošiem NATO stabilizācijas spēku Afganistānā varētu palikt no 10-15 tūkstošiem ārvalstu karavīru. Karzajs paskaidrojis, ka runa nav tikai par amerikāņiem, bet arī citu sabiedroto valstu spēkiem. Vienlaicīgi Afganistānas prezidents izteicis cerību, ka šis līgums atnesīs viņa valstij ilgi gaidīto mieru.
Tā vien izskatās, ka jaunā līguma tekstā Afganistānas puse ir piekāpusies vienā no strīdīgākajiem jautājumiem. ASV uzstāja, lai tās militārpersonas būtu pakļautas Savienoto Valstu, nevis Afganistānas jurisdikcijas. Tas nozīmētu, ka par pastrādātajiem noziegumiem karavīrus nedrīkstēs tiesāt pēc afgāņu likumiem. Līdzīgs līgums savulaik tika noslēgts arī starp ASV un Irāku, taču tas cieta neveiksmi un amerikāņi savus spēkus no Irākas bija spiesti izvest.
Tāpat piekāpšanās redzama jautājumā par amerikāņu īstenotajām pretterorisma operācijām, kā arī jautājumos par to, vai amerikāņiem būs tiesības pārmeklēt afgāņu mājokļus. Šādas tiesības tiks piešķirtas tikai ārkārtējos apstākļos, kad draud nenovēršamas briesmas dzīvībai.
Tagad lēmuma pieņemšana nodota Afganistānas cilšu līderu augstākajai padomei Loja Džirga, bet pēc tam par dokumentu būs jābalso valsts parlamentam. Uz cilšu līderu tikšanos Kabulā pulcējušies vairāk nekā 2500 delegātu. Radikālā grupējuma „Taliban" kaujinieki ir paziņojuši - gadījumā, ja drošības vienošanās tiks atbalstīta, nemiernieki vērsīsies tieši pret Loja Džirgas delegātiem. Pagājušajā nedēļā netālu no tikšanās norises vietas jau uzspridzinājās terorists pašnāvnieks, nogalinot 12 cilvēkus.
