Trešdien jau sesto dienu turpinājās masu demonstrācijas un vardarbīgas sadursmes Čīles galvaspilsētā Santjago un citās pilsētās. Trešdien simtiem tūkstoši izgāja ielās, lai protestētu pret prezidenta Sebastjana Pinjeras valdību. Demonstrācijas sākās pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika paaugstināta metro biļešu cenu, taču tagad tās pāraugušas vispārējos protestos pret dzīves dārdzību un sociālekonomiskajām problēmām.
Trešdien Santjago ielās bija redzamas degošas barikādes un cilvēku pūļi, arī protestētāji maskās, apmētājot drošībnieku automašīnas ar akmeņiem, bet policijai atbildot ar ūdensmetējiem un asaru gāzi. Aizvadītajās dienās bojā gājuši jau vismaz 18 cilvēki. Tostarp vīrietis un četrus gadus vecs bērns, kad iereibis autovadītājs iebrauca demonstrantu pūlī. Vēl viens nomira pēc tam, kad viņu smagi piekāva policija, saka bojā gājušā tuvinieki. Tāpat simtiem guvuši ievainojumus un vēl gandrīz divi tūkstoši aizturēti.
Lai iegrožotu protestus, valdība norīkojusi 20 tūkstošus policistu un armijnieku. Šādu vardarbību Čīle nav pieredzējusi kopš atgriešanās pie demokrātijas 1990. gadā pēc gandrīz divām desmitgadēm labējā diktatora ģenerāļa Augusto Pinočeta režīma.
Demonstrācijas nav apturējusi arī prezidenta Pinjeras otrdienas atvainošanās par nespēju paredzēt sociālos nemierus un reformu izsludināšana, kā pensiju un minimālās algas paaugstināšana, medikamentu cenu samazināšana un lielāki nodokļi turīgākajiem.
Lielākā daļa čīliešu ir katoļticīgie, un pāvests Francisks aicināja uz mieru valstī, sakot, ka krīzes risinājums ir jāatrod caur dialogu.
Tikmēr protesti jau trešo dienu trešdien turpinājās arī Čīles kaimiņvalstī Bolīvijā. Tie sākās pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti liecina par kreisi noskaņotā līdzšinējā valsts galvas Evo Moralesa uzvaru.
Taču opozīcija rezultātus apstrīd, Moralesu apsūdz par blēdīšanos, un trešdien Bolīvijā izsludināja ģenerālstreiku, kuru pavadīja protesti un ceļu bloķēšana. Andu kalnu valsts lielākajā pilsētā Santa Kruzā izcēlās sadursmes starp Moralesa atbalstītājiem un pretiniekiem.
Svētdienas vēlēšanās Moraless cīnījās jau par ceturto termiņu amatā. Pagaidām saskaitīti 97,5% balsu. Moralesam ir aptuveni 46%, bet viņa sāncensim, centristam Karlosam Mesam - 37%. Lai uzvarētu jau pirmajā kārtā, Moralesam vajadzīgs vismaz 10 procentpunktu pārsvars.
Moraless trešdien paziņoja, ka ir gandrīz pilnībā drošs par uzvaru, kā arī apgalvoja, ka „labējais spārns” mēģina panākt valsts apvērsumu ar „starptautisko atbalstu”. Viņa sāncensis Mesa līdzšinējā prezidenta apgalvojumus raksturoja kā „neiedomājamus”, un paziņoja, ka Moraless pats ir pārkāpis konstitucionālo kārtību, kandidējot uz vēl vienu termiņu.
2016. gadā Bolīvijā notika referendums, kurā iedzīvotāji noraidīja priekšlikumu atcelt termiņu ierobežojumus uz prezidenta amatu. Taču Konstitucionālā un vēlēšanu tiesa lēma, ka, Moralesam liedzot kandidēt ceturto reizi, tiktu pārkāptas viņa cilvēktiesības.
