ĪSUMĀ:
- Sākotnēji protesti vērsti pret valdības lēmumu paaugstināt biļešu cenu par braucienu ar metro pīķa stundās.
- Sākotnējam protestu iemeslam pievienojās arī neapmierinātība ar dzīves dārdzību valstī.
- Protestu dēļ prezidents nolēma atcelt biļešu cenu pieaugumu un aicināja protestētājus uz dialogu.
- Taču nekārtības turpinājās. Varasiestādes ziņoja par vairāk nekā 1400 aizturētajiem; boja gājuši 11 cilvēki.
- Ugunij eļļu pielēja prezidenta teiktais, ka valsts atrodas karā pret spēcīgu un nekaunīgu ienaidnieku.
- Politikas analītiķis: galvenais protestu cēlonis ir valsts ekonomiskais modelis.
Visu piektdienu protestētāji vairākās galvaspilsētas vietās iesaistījās sadursmēs ar policiju. Iestājoties vakaram, sadursmes kļuva niknākas un pēc uzbrukumiem vairākām stacijām tika slēgta visa metro sistēma, kas ir galvenais sabiedriskā transporta veids satiksmes pārblīvētajā pilsētā. Čīles prezidentam Sebastjanam
Pinjeram piektdien pilsētā uz 15 dienām nācās izsludināt ārkārtas stāvokli un ielās tika izvietoti armijas spēki. Tas notika pirmo reizi kopš Augusto Pinočeta diktatūras laikiem.
Sestdien, 19. oktobrī, galvaspilsētas ielās bija redzami simtiem karavīru un protestus turpināja tūkstošiem cilvēku. Pieauga neapmierinātība un sākotnējam protestu iemeslam pievienojās arī neapmierinātība ar dzīves dārdzību valstī. Pret valdību noskaņotas demonstrācijas sākās arī dažās citās Čīles pilsētās.
Vairākās galvaspilsētas vietās protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policiju un armiju, aizdedzinot metro stacijas un veikalus. Protestu dēļ prezidents nolēma atcelt biļešu cenu pieaugumu un aicināja protestētājus uz dialogu. Vienlaikus tika pieņemts lēmums par komandantstundas izsludināšanu.
Arī svētdien nekārtības turpinājās un policija un armija pret protestētājiem lika lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalus. Teju viss sabiedriskais transports svētdien Santjago bija paralizēts, veikali slēgti, bet daudzi reisi starptautiskajā lidostā atcelti. Ārkārtas stāvoklis tika izziņots arī citās pilsētās un tika ziņots par pirmajiem bojāgājušajiem.
Naktī uz svētdienu nekārtību dalībnieki aizdedzināja ASV veikalu tīklam "Walmart” piederošu veikalu. Šajā ugunsgrēkā dzīvību zaudēja divas sievietes. Savukārt marodieru aizdedzinātā apģērbu rūpnīcā Santjago ziemeļu rajonā Renkā dzīvību zaudēja pieci cilvēki. Varasiestādes ziņoja par vairāk nekā 100 nopietniem incidentiem visā valstī, kā arī vairāk nekā 1400 aizturētajiem. Savukārt boja gājuši jau 11 cilvēki.
Prezidenta sacītais uzrunā televīzijā šķietami nav mazinājis protestētāju dusmas, bet tikai pielējis ugunij eļļu.
Savā uzrunā Pinjera sacīja, ka valsts atrodas karā pret spēcīgu un nekaunīgu ienaidnieku, kurš nerespektē neko un nevienu un kurš ir gatavs izmantot neierobežotu vardarbību un noziedzīgas darbības. Savukārt politikas analītiķis Rauls Sors sacīja, ka galvenais protestu cēlonis ir valsts ekonomiskais modelis.
"Es nedomāju, ka valdošajai elitei ir nopietna politiskā griba mainīt ekonomisko modeli. Problēma ir modelī un tajā, ka tas ir balstīts konstitūcijā. Modelis ir pilnīgi netaisnīgs, un visa vara ir atdota privātajam sektoram," sprieda Sors.
Čīle kopš 90. gadiem tiek uzskatīta par Latīņamerikas politiskās stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes centru. Neskatoties uz to, ka teju 20 gadu laikā nabadzību valstī izdevies samazināt no 30% līdz nepilniem 9%, valstī ir liela sociālā nevienlīdzība, tostarp veselības aprūpē, izglītībā un pensijās. Gada pirmajā pusē kritis arī iekšzemes kopprodukts, kas skaidrojams, piemēram, ar nelabvēlīgiem klimata apstākļiem un reformu kavēšanos.
