Eiropas Parlaments tikko kā ir apstiprinājis brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamu. Tādējādi ir likvidēts viens no pēdējiem šķēršļiem, lai šis līgums stātos spēkā. Bet vai jūs varat izskaidrot – kāpēc tieši Vjetnama un kāpēc šis līgums ir tik nozīmīgs?
Vjetnama ir ļoti nozīmīga Dienvidaustrumāzijas reģiona valsts. Tā ir strauji augoša ekonomika ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju. Tādējādi tā ir lielāka par jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti.
Vjetnama ir izrādījusi vēlmi attīstīt un atvērt uz augšu vērstu tirdzniecības politiku, kuras mērķis ir pamazām pārvarēt atkarību no Ķīnas.
Pēc līguma noslēgšanas ar Singapūru, šī valsts bija loģiska izvēle nākamajam brīvās tirdzniecības līgumam.
Eiropas Parlamenta ziņotājs Gērts Buržuā pirms izšķirošā balsojuma paziņoja, ka šis līgums nosūtīs signālu arī citām Āzijas valstīm un organizācijām par to, ka Eiropas Savienība ir nopietns tirdzniecības partneris. Vai tā ir vairāk tā kā sevis reklamēšanas kampaņa vai arī kampaņa pret pieaugošo Ķīnas ietekmi?
Nē, tā ir vienkārši Eiropas Savienības interešu izpausme šajā reģionā. Eiropas Savienība ir lielākā tirdzniecības vara pasaulē, un tā rāda citām valstīm, īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnai, ka ir gatava doties laukā un izstrādāt līgumus ar citām valstīm, kā arī turpināt veicināt daudzpusēju brīvo tirdzniecību. Tāpēc Eiropa vienkārši aizsargā pati savas intereses.
Pirms šīs nedēļas balsojuma bija diezgan asas diskusijas un aicinājumi līguma apstiprināšanu atlikt cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu dēļ. Vjetnamas rādītāji tiešām liek vēlēties labāku situāciju. Taču tā vien liekas, ka Eiropas Savienība uz šiem jautājumiem nedaudz ir pievērusi acis. Bet varbūt tā nav?
Ne gluži. Tirdzniecības līgums iet roku rokā ar augstākiem standartiem darba, vides un patērētāju tiesību aizsardzības jomās.
Vjetnama ir apņēmusies parakstīt visus nepieciešamos Starptautiskās darba organizācijas dokumentus, kā arī ieviest dzīvē Parīzes vienošanos par cīņu ar klimata pārmaiņām.
Arī solījums piešķirt lielāku lomu pilsoniskajai sabiedrībai pierāda to, ka Eiropas Savienībai sarunās par tirdzniecības līgumiem ir ļoti nopietnas ietekmes sviras
Eiropas politiķi uzsver, ka Vjetnama ir pirmā attīstības valsts, ar kuru Eiropas Savienībai ir noslēgts tik ambiciozs brīvās tirdzniecības līgums. Vai jūs saredzat vēl kādas Āzijas valstis, kuras varētu sekot Vjetnamas piemēram? Un vai Eiropa, līdzīgi kā ASV pirms dažiem gadiem, beidzot ir nonākusi līdz pagriezienam uz Āziju?
Jā, kā jau es teicu, mums pirms Vjetnamas jau ir noslēgts tirdzniecības līgums ar Singapūru un ir redzama gatavība arī no citām reģiona valstīm, piemēram, Taizemes, Malaizijas, Indonēzijas un potenciāli arī Filipīnām. Šeit gan ir bijušas zināmas problēmas, jo, piemēram, Taizeme pavisam nesen ir pārgājusi no militāras uz daudz demokrātiskāku pārvaldi, Malaizijas un Indonēzijas gadījumā sarunas kavē divpusējās problēmas jautājumā par palmu eļļu.
Taču kopumā visas Āzijas un Klusā okeāna reģiona lielākās valstis vēlētos tirdzniecības līgumus ar Eiropu un tas būtu priekšvēstnesis līgumam starp diviem blokiem – Eiropas Savienību un ASEAN (Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama).
Vai tas nozīmē, ka būtu vieglāk, vai tieši pretēji grūtāk, noslēgt šādu vienošanos starp diviem valstu blokiem – Eiropas Savienību un Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju jeb ASEAN? Vai arī ASEAN tomēr nav tik organizēts veidojums?
Protams, ASEAN nav tik organizēta kā Eiropas Savienība. Un problēma ir ļoti nozīmīgās šo valstu ekonomiku atšķirības. Piemēram, Singapūrā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 30 tūkstoši dolāru, bet tikmēr Kambodžā, kas ir tikai stundas lidojuma attālumā, tie ir tikai aptuveni 3 tūkstoši dolāru. Ir tiešām nepieciešama ekonomiku izlīdzināšanās Dienvidaustrumāzijā, lai būtu jēga vispār domāt par šādu vienošanos starp diviem blokiem.
Eiropas Savienība nav vienīgā, kuru interesē Vjetnama. Kā nesen rakstīja izdevums „Politico”, ASV prezidents Donalds Tramps Vjetnamā ir saskatījis tādu sociālismu, kāds viņam patīk. Vai tas nozīmē, ka Eiropai Vjetnamā un plašākā reģionā ir viens ļoti spēcīgs konkurents?
Protams, ka ir konkurence gan ar ASV, gan Ķīnu, gan Japānu tirdzniecības un investīciju jomā. Taču Vjetnama galu galā seko savām ekonomiskajām interesēm, un tā vēlas apstiprināt tirdzniecību ar visām šīm valstīm.
Taču galvenais ir, ka tā grib attīstīt savas attiecības ar Eiropu un tā ir pierādījusi savu gatavību veikt pārmaiņas savās mājās, lai tādējādi tiktu pie brīvās tirdzniecības līguma.
Ja mēs runājam par Eiropas Savienības pieeju un Amerikas Savienoto Valstu pieeju, manuprāt, pēdējā laikā ir redzama šī konkurence starp Eiropas vērtībām un standartiem un Amerikas Savienoto Valstu interesēm un viņu prasībām. Vai šīs divas pieejas viena ar otru konkurē vai arī kaut kādā veidā viena otru papildina?
Gan viens, gan otrs. Viņas noteikti konkurē tirdzniecības iespēju un investīciju jomā.
Taču par spīti Donaldam Trampam ASV aktīvi prasa uzlabojumus likuma varas jomā. Prasa uzlabojumus demokrātijas un cilvēktiesību sfērās. Varbūt Trampa administrācijā uz to netiek likts tik liels uzsvars kā Obamas administrācijas laikā. Taču patiesībā tās ir tikai nelielas izmaiņas, kas neietekmē amerikāņu un eiropiešu kopējās vērtības.
Cik nozīmīgs faktors jautājumos par divpusējo attiecību veidošanu un turpmākajiem brīvās tirdzniecības līgumiem ir Ķīnas ietekme?
Ķīna ir ārkārtīgi nozīmīga pilnīgi visām reģiona valstīm. Tā pilnīgi noteikti ir lielākais tirdzniecības partneris, taču joprojām ir arī ilgus gadus neatrisinātās politiskās problēmas. Tādas ir arī starp Vjetnamu un Ķīnu par robežu Dienvidķīnas jūrā.
Tieši tāpēc Vjetnama ir ļoti ieinteresēta atrast sev partnerus, ieskaitot Eiropas Savienību, ASV un Japānu, lai tā nebūtu pārāk atkarīga no Ķīnas. Jau vairāk nekā sešus gadus arī Eiropas Savienība un Ķīna joprojām turpina diskusijas par divpusējo tirdzniecības un investīciju līgumu. Tagad gan ir cerības, ka šīs sarunas tiks noslēgtas jau šajā gadā, iespējams, pirms Leipcigas samita septembrī.
