Vasaras brīvlaiks citās Eiropas valstīs ir īsāks nekā Latvijā, liecina Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras apkopotā statistika.
Latvijā bērni mācās aptuveni 172 dienas mācību gadā. Mazāk mācās pirmklasnieki, bet 9. un 12. klasē skolā jāpaliek ilgāk. Aptuveni tikpat īss mācību gads ir arī Francijā, Grieķijā un Maltā. Turpretī Dānijā un Itālijā tas ir krietni garāks un sasniedz 200 dienu.
Savukārt mūsu valstī ierastais 13 nedēļu vasaras brīvlaiks ir viens no garākajiem Eiropas Savienībā. Daudzas citas valstis priekšroku dod brīvlaikiem gada vidū.
Florians Brauns ir ķīmijas skolotājs, kurš strādā netālu no Štutgartes. Viņš vēl ir brīvdienās, jo Bādenes-Virtembergas federālajā zemē vēl ir vasaras brīvlaiks.
„Mēs parasti sākam skolu otrajā septembra nedēļā. Bet tā tas ir tikai manā federālajā zemē. Vācijā skolēnu brīvdienas notiek dažādos laikos, lai visi vācieši, kuriem ļoti patīk ceļojumi, nedotos brīvdienās vienlaicīgi. Piemēram, Berlīnē skolēni un skolotāji sāk brīvlaiku jau jūlijā un ir gandrīz pabeiguši tajā brīdī, kad brīvdienas sākas pie mums, dienvidos,” stāstīja Brauns.
Vācijā ir viens no īsākajiem vasaras brīvlaikiem – aptuveni sešas nedēļas. Tomēr ik pa pusotru, diviem mēnešiem skolēni un skolotāji var atpūsties viens no otra, jo iestājas vienu vai divas nedēļas garš brīvlaiks.
Savukārt Beļģijas skolās ar franču izglītības valodu šogad ir sperts solis vēl tālāk. Monsas Universitātes profesors Reno Māss stāstīja, ka
turpmāk bērniem ik pa četrām nedēļām būs divu nedēļu brīvlaiks:
„Tas balstās uz vairākiem pētījumiem, ko veica mani kolēģi. Viņi secināja, ka tieši šāds ritms ļauj skolēniem vislabāk koncentrēties uz mācībām un nepārgurt. Galvenās pārmaiņas skar vasaras brīvlaiku.”
Līdz šim beļģu skolēni vasarā atpūtās vairāk nekā divus mēnešus. Tagad pārtraukums būs aptuveni mēnesi garš – no jūlija vidus līdz augusta vidum. Profesors norādīja: „Visi pedagoģiskie novērtējumi parāda, ka studenti vasaras brīvlaikā pārāk daudz aizmirsa. Brīvlaiks bija pārāk garš. Tādēļ labāk ir to samazināt, lai nodrošinātu, ka, atgriežoties skolā, viņi vēl kaut ko atcerēsies.”
Pārējās Baltijas valstīs mācību gads ir nedaudz garāks nekā Latvijā. Vasaras brīvlaiks Igaunijā ir līdzīgs kā pie mums – 12 nedēļas. Savukārt Lietuvā tas ir pāris nedēļas īsāks. Somijā bērni vasarā atpūšas 10 līdz 11 nedēļas un atgriežas skolā jau augusta vidū.
Dānijā mācības notiek no augusta sākuma līdz jūnija beigām. Tātad brīvlaiks vasarā ir tikai aptuveni pusotru mēnesi, gluži kā Vācijā un Beļģijā.
Latvijas Radio vaicāja skolotājam Braunam, ko bērni parasti dara dažādos brīvlaikos gada vidū un kā to uztver vecāki.
„Kad es prasu saviem skolēniem, ko viņi ir darījuši Lieldienās vai kādās citās brīvdienās, viņi parasti atbild, ka ir vai nu palikuši mājās, vai nu ciemojušies pie vecvecākiem, vai arī bijuši nelielā izbraucienā kaut kur tuvumā. Daži vecāki paņem pāris brīvas dienas un dodas ar bērniem pārgājienā vai pie dabas,” atbildēja skolotājs.
Apkopotie dati ļauj secināt, ka mūsu valstī ir visai garš vasaras pārtraukums un salīdzinoši īss mācību gads. Bet daudzviet citur Eiropā skolēni vairāk atpūšas pavasarī, rudenī un ziemā.
KONTEKSTS:
Latvijā pašlaik notiek diskusijas par mācību gada pagarināšanu. Ar šādu priekšlikumu ir nākusi klajā Izglītības un zinātnes ministrija.
