Cihanouska aicina Eiropas Savienību pastiprināt sankcijas pret Lukašenko režīmu

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien uzstājās Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. Savā uzrunā viņa atgādināja par daudziem simtiem cilvēku, kuri ir ieslodzīti par dalību protestos pēc pagājušā gada augustā notikušajām negodīgajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā.

Cihanouska arī uzsvēra, ka Baltkrievijas demokrātiskā kustība nevar atļauties ilgāk gaidīt Eiropas Savienības (ES) rīcību. Eiropas paustā solidaritāte un bažas beidzot esot jāpārvērš konkrētā rīcībā, lai stātos pretī Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmam.

"Ļaujiet man jums apliecināt, ka sankcijas darbojas. Turpiniet īstenot konsekventu sankciju politiku. Sankcijas sašķeļ eliti, iznīcina korupcijas shēmas un sašķeļ Lukašenko tuvāko cilvēku loku. Neviens nevēlas uzņemties atbildību par režīma noziegumiem,” teica Cihanouska.

Cihanouska arī norādīja, ka Baltkrievijā cietumos politisku iemeslu dēļ nonāk arvien vairāk cilvēku: “Patlaban Baltkrievijā ir vairāk politieslodzīto nekā šodien šajā zālē sapulcējušos deputātu. 882 no maniem līdzpilsoņiem ir cietumā par savu politisko pamattiesību izmantošanu. To tiesību izmantošanu, ko cilvēki pārējā Eiropā uzskata par pašsaprotamu.”

Savā runā viņa atskatījās uz Baltkrievijas režīma šausminošajām represijām pret demonstrantiem un režīma kritiķiem pēc krāpnieciskajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām pagājušā gada augustā. Opozīcijas līdere pievērsās arī pašreizējai migrantu krīzei uz ES un Baltkrievijas robežas.

Cihanouska uzdeva skarbu jautājumu EP deputātiem: "Ja pieņemsim, ka vardarbība pret migrantiem kaut kādā veidā tiks apturēta, vai jūs tiešām domājat, ka ar to beigsies režīma pārkāpumi un pārrobežu draudi?"

Viņa brīdināja par to, ka varētu pieaugt narkotiku un cita veida kontrabanda, notikt militāras provokācijas un pat kodolkatastrofas uz ES ārējās robežas.

Brisele jau dienu iepriekš paziņoja, ka vērsis jaunas sankcijas pret Baltkrievijas nacionālo lidsabiedrību “Belavia”, kā arī starptautiskajiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti Lukašenko hibrīduzbrukuma migrantu transportēšanā.

Tikmēr Polija fiksēja vēl 267 mēģinājumus nelegāli šķērsot robežu ar baltkrievu drošībnieku atbalstu.

Polijas premjers Mateušs Moraveckis Parīzē tikās ar Francijas prezidentu. "Es runāju par bažām, kas saistītas ar vairākiem notikumiem un darbībām, kas norisinās vienlaikus. Ar prezidentu Makronu to pārrunājām ļoti plaši. Prezidenta kungs daudzkārt uzsvēra, ka mums ir ļoti līdzīgs skatījums uz šiem riskiem, kas notiek mums apkārt."

Polijas policija ir aktīva arī pie savas robežas ar Vāciju, uz kurieni migranti no Baltkrievijas cenšas nokļūt. Polijas Vācijas pierobežā aizturēti vēl aptuveni 20 cilvēki. "Bjelavas Dolnas apkārtnē robežsargi kopā ar Dzelzceļa apsardzes dienesta karavīriem ieraudzīja aptuveni 20 cilvēku grupu, kas pārvietojās pa meža taku Polijas–Vācijas robežas virzienā. Daži no šiem cilvēkiem mēģināja aizbēgt, bet tika aizturēti," pastāstīja Polijas robežsardzes pārstāve Joanna  Konečņaka.

Amatpersonas norādījušas, ka migranti maksā ievērojamas naudas summas cilvēku kontrabandistiem, kas viņus pārvadā mikroautobusos. Polijā par migrantu  pārvadāšanu aizturētajiem draud līdz astoņu gadu cietumsods.

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm. Eiropas Savienība šogad pastiprināja sankcijas pret Lukašenko režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt