Jau kopš 23. janvāra abu valstu mediji ziņo par armijas vienību, tai skaitā aviācijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu pārdislokāciju un gatavošanos mācībām. To mērķis esot valsts robežas posmu nostiprināšana, nelegālo bruņoto grupējumu meklēšana un iznīcināšana un konfliktu noregulējuma jautājumi.
Galvenās manevru bāzes vietas būs pieci poligoni un četri lidlauki, un jau vakar divi Krievijas tālas darbības bumbvedēji "Tu-22" veica lidojumus Baltkrievijas gaisa telpā.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informēja, ka mācībās piedalīsies apmēram 13 tūkstoši karavīru, tai skaitā 3,5 tūkstoši desantnieku, 300 tanki, 500 bruņumašīnas un cita militārā tehnika,
bet rietumvalstu eksperti uzskata, ka šie skaitļi ir samazināti.
Vienlaikus mācības notiek arī citās Krievija armijas daļās, un tas vairo saspīlējumu Eiropā.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
