Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 121. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

  • ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu paziņojis – Krievijas sāktais karš draud ar badu vēl 40-50 miljoniem cilvēku.
  • Ukraina gatavo "baltos sarakstus" Krievijas māksliniekiem, kuru mūziku varēs pārraidīt, norāda Ukrainas kultūras ministrija. Šajā sarakstā iekļaus tos māksliniekus, kuri nosodījuši Krievijas agresiju un atbalstījuši Ukrainu.
  • BBC turpina apzināt tos Krievijas karavīrus, kas krituši Ukrainā. Krievija šo informāciju slēpj. BBC nosaucis 4010 karavīru vārdus, sakot, ka šis ir nepilnīgs zaudējumu saraksts, taču savāktā informācija ļauj analizēt, kas notiek ar Krievijas armiju kara laikā. Vairāk nekā 17% bojāgājušo ir virsnieki.
  • Glastonberijā, vienā no pasaules vadošajiem mūzikas festivāliem, demonstrēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska video uzruna. Ukrainas prezidents lūdza skatītājus "izplatīt patiesību par karu, ko iesāka Krievija". Turklāt viņš aicināja klātesošos izdarīt spiedienu uz visiem viņiem zināmajiem politiķiem, lai tie palīdzētu atjaunot mieru Ukrainā.
  • Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā piektdien sprādzienā nogalināts kolaborants Dmitro Savlučenko, kas vadīja okupantu izveidotās administrācijas ģimenes, jaunatnes un sporta lietu departamentu, paziņojis Ukrainas izveidotās Hersonas apgabala administrācijas vadītāja padomnieks Serhijs Hlaņs. "Mūsu partizāniem ir vēl viena uzvara – nogalināts Hersonas okupācijas administrācijas "ģimenes, jaunatnes un sporta lietu departamenta" vadītājs Dmitro Savlučenko," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Hlaņs. "Prokrieviskais aktīvists un kolaborants no rīta tika uzspridzināts automobilī vienā no Hersonas pagalmiem. Tā būs ar katru nodevēju,"  viņš piebildis. Mediji vēsta, ka sprāgstierīce bijusi ievietota Savlučenko automašīnā. Nav ziņu, ka sprādzienā vēl kāds būtu cietis. 
  • Krievijā piektdien notikusi militārās transportlidmašīnas avārija, kurā gājuši bojā četri un ievainoti pieci cilvēki, paziņoja amatpersonas. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas, mācību lidojuma laikā lidmašīnai "Il-76" sabojājies dzinējs, tāpēc apkalpe nolēmusi veikt avārijas nolaišanos. Lidmašīna, kas nav vedusi kravu, nolaidusies laukā Rjazaņas pilsētas nomalē. Saskaroties ar zemi, lidmašīna daļēji sadalījusies. Rjazaņas apgabala administrācija pavēstīja, ka gājuši bojā četri cilvēki, bet vēl pieci ar dažāda smaguma ievainojumiem nogādāti Rjazaņas medicīnas iestādēs.
  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 34 530 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
  • Ukrainas karaspēkam būs jāatkāpjas no Severodoneckas, piektdien paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. "Ukrainas Bruņotajiem spēkiem būs jāatkāpjas no Severodoneckas. Mūsu aizstāvji jau saņēmuši pavēli," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Haidajs. "Rašisti gandrīz sagrāvuši Severodonecku, iznīcināta visa kritiskā infrastruktūra, nodarīti postījumi 90% pilsētas, 80% dzīvojamo ēku būs jānojauc, jo tās nav iespējams atjaunot," piebildis Haidajs. Ukrainas Aizsardzības ministrija atteikusies komentēt Haidaja paziņojumu, norādot, ka informācija par Ukrainas armijas vienību atrašanās vietu nav izpaužama. "Informācija par to, vai Ukrainas Bruņoto spēku vienības atrodas konkrētā rajonā, arī Severodoneckā, ir slepena. (..) Es vēlētos ļoti lūgt koncentrēties uz informāciju, kuru sniedz Ukrainas [Bruņoto spēku] Ģenerālštābs un Aizsardzības ministrija," brīfingā Kijivā sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Oleksandrs Motuzjaniks. Severodonecka ir lielākā pilsēta līdz šim Ukrainas kontrolētajā Luhanskas apgabala daļā, un Krievijas armija pilsētu apšauda ar artilēriju un bombardē jau vairākas nedēļas. Pilsētas ieņemšana ļautu Krievijas karaspēkam virzīties dziļāk Donbasā.
  • ASV Senāta komiteja apstiprina rezolūciju par Krievijas atzīšanu par terorisma atbalstītāju, vēsta ārzemju mediji. Šobrīd ASV šajā sarakstā ierindojusi četras valstis – Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija. Galīgais lēmums par Krievijas atzīšanu par terorisma sponsoru jāpieņem prezidenta Džo Baidena administrācijai.
  • ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, ceturtdien paziņoja Baltais nams. Jaunajā militārās palīdzības paketē būs četras augstas mobilitātes reaktīvās zalves iekārtas HIMARS, 36 000 artilērijas šāviņi, 18 transportlīdzekļi artilērijas iekārtu vilkšanai, 1200 granātmetēji, 2000 ložmetēji, 18 jūras un upju patruļkuģi, kā arī rezerves daļas. Četros mēnešos kopš Krievijas iebrukuma sākuma ASV ir piegādājušas vai apsolījušas piegādāt Ukrainai bruņojumu par vairāk nekā sešiem miljardiem dolāru.
  • Eiropas Savienības dalībvalstu līderi 23. jūnijā vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba un ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels ir pārliecināti, ka ar šo vēsturisko lēmumu Eiropas Savienība sūta spēcīgu signālu – ukraiņu tauta ir daļa no Eiropas valstu saimes un tās nākotne ir Eiropas Savienībā.
  • Paredzamais Ukrainas iestāšanās laiks Eiropas Savienībā ir 2029. gads. Tā paziņojusi Ukrainas valdības Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas biroja vadītāja Natālija Forsjuka. Savukārt sarunu sākums par gatavošanos Ukrainas uzņemšanai ES gaidāms nākamā gada sākumā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti