Četri gadi kopš Krimas starptautiski neatzītā referenduma par neatkarību no Ukrainas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

17.martā aprit četri gadi, kopš Krimas parlaments vienpusēji pasludināja neatkarību un lūdza pievienoties Krievijai. Lai arī Latvija tāpat kā vairums pasaules valstu joprojām uzskata Krimu un Sevastopoli par Ukrainas teritoriju, daudziem ir skaidrs, ka tuvākajā laikā šī pussala paliks Krievijas kontrolē. Lai atzīmētu šo gadadienu, Krievijas prezidenta vēlēšanu dienā, 18.martā, Maskavas centrā ir paredzēts vērienīgs koncerts.

Četri gadi kopš Krimas starptautiski neatzītā referenduma par neatkarību no Ukrainas
00:00 / 01:23
Lejuplādēt

Jau četrus gadus Krimas pussala atrodas Krievijas kontrolē, un šķiet, ka vairums cilvēku ar to šobrīd ir samierinājušies. Lai arī Eiropa, ASV un citas Rietumvalstis joprojām patur spēkā sankcijas pret Krieviju, ir skaidrs, ka lielākoties šobrīd tās ir domātas, lai piespiestu Maskavu sākt risināt konfliktu Donbasā.

Krievijas televīzijas kanāli turpina uzsvērt, ka Krimas pievienošana Krievijai bijis pareizs solis. Tie plaši atspoguļo dažādas investīcijas pussalā – slimnīcas, ceļus, skolas un bērnudārzus. Nemitīgi tiek uzsvērts, ka šīs teritorijas iedzīvotāji beidzot atgriezušies mājās un dzīvot kļuvis labāk.

Arī vairums Krievijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Krimas pievienošana atjaunoja vēsturisko taisnību, jo līdz 1954.gadam tā bija Padomju Krievijas sastāvā. Un kā norāda Levadas centra pētnieks Stepans Gončarovs daudzi Krievijā neizprot, kādēļ par to ir uzliktas sankcijas, vai arī nemaz nesaista sava dzīves līmeņa pasliktināšanos pēdējos gados ar Krimas pievienošanu.

“Pat ja cilvēki saskata saikni starp Krimas pievienošanu, par ko mums uzlika sankcijas un tādēļ mums tagad ir kļuvis grūtāk dzīvot, viņi tik un tā uztver Krimu kā Krievijas sastāvdaļu un saka, ka Krievija ir paņēmusi to, kas tai pienākas. Tādēļ iedzīvotājiem šī situācija liekas netaisnīga.

Varbūt cilvēki saprot, ka tās ir sekas tam, ka Krievija ir kļuvusi patstāvīgāka, bet viņi to neuztver kā starptautisko tiesību pārkāpumu,” skaidro Gončarovs.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja arī Krimu. Valstij piederošie televīzijas kanāli plaši atspoguļoja to, kā viņš ir apskatījis vērienīgo topošo tiltu, kas savienos pussalu ar Krasnodaras apgabalu, kā arī jauno Simferopoles lidostu. Savukārt Sevastopolē, kur ir izvietota Melnās jūras flote, Putins sarīkoja vērienīgu priekšvēlēšanu manifestāciju.

Bet svētdien koncerts un demonstrācija par godu Krimas pievienošanai notiks arī Maskavas centrā, netālu no Sarkanā laukuma. Tajā uzstāsies vairāki pazīstamie Krievijas mūziķi.

Pagaidām nav zināms, vai uz skatuves kāps arī Vladimirs Putins vai kāda cita amatpersona. Tomēr to nevar izslēgt, jo pasākums notiks vakarā, kad vēlēšanu iecirkņi jau būs slēgti un uzreiz būs zināmi arī rezultāti no attālākajiem Krievijas reģioniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti