Sarkofāga būvēšana prasīja vairākus gadus. Arka, kas atgādina milzīgu angāru, uzstādīta virs vecā pārsega, kuru padomju dienesti uzbūvēja lielā steigā pēc katastrofas 1986. gadā.
Konstrukcijas autori cer, ka tas pasargās nākamo paaudžu eiropiešus no radioaktīvā piesārņojuma.
Jaunais sarkofāgs virs Černobiļas atomelektrostacijas Ukrainas ziemeļos ir lielākā pārvietotajām metāla struktūra pasaulē. Būves augstums ir 108 metri, tas ir divas ar puses reizes augstāks nekā Brīvības piemineklis Rīgā, un tā ir augstāka par Ņujorkas Brīvības statuju. Milzīgā velve sver 36 000 tonnu jeb trīs reizes vairāk nekā Eifeļa tornis Parīzē.
Pirms 15 gadiem tika sākts darbs pie projekta, lai nomainītu esošo, bet savu laiku nokalpojušo sarkofāgu, kas tika uzstādīts pēc 1986.gada kodolkatastrofas. Būvniecības darbi prasīja vairākus gadus, tos īstenoja Francijas kompāniju kopuzņēmums "Novarka". Tagad jaunā arka četru dienu laikā lēnām tika uzvilkta virs ceturtā reaktora, kuru pašreiz sedz pirms 30 gadiem uzstādītais betona kupols.
Jaunais sarkofāgs vēl ir jāaprīko ar radiācijas kontroles iekārtām, kā arī gaisa ventilācijas un ugunsdrošības sistēmām. Paredzēts, ka tās sāks darboties līdz 2017.gada beigām.
Paredzēts, ka jaunās arkas ekspluatācijas laiks būs vismaz 100 gadi.
Jaunā sarkofāga atklāšanas ceremonijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka objekta celtniecībā piedalījās 10 tūkstoši strādnieku no daudzām valstīm, un projektā bija iesaistītas 40 valstu.
„Lai šodien visa pasaule redz, ko spēj Ukraina un pasaule, kad tās apvieno spēkus. Kā mēs varam pasargāt pasauli no kodolpiesārņojuma un draudiem. Būtu labi, ja arī turpmāk mēs turētos pie šīs solidaritātes miera vārdā. Jo visi zina, cik grūti tagad ir Ukrainai. Neviens nevarēja iedomāties, ka Černobiļas pārbaudījums nebūs sliktākais un briesmīgākais, kas jāpārdzīvo Ukrainai. Ka Ukraina būvē šo arku un sarkofāgu kara apstākļos, kad tā aizsargājas no Krievijas agresijas,” sacīja Porošenko.
Jaunā kupola celtniecība izmaksāja vairāk nekā divus miljardus eiro. Summu saziedoja vairāk nekā 40 valstis un organizācijas. Projektu koordinē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors eksplodēja naktī uz 26. aprīli 1986.gadā pēc neveiksmīgas eksperimentālas drošības pārbaudes. Gaisā tika izmests milzīgs radioaktīvā piesārņojuma mākonis, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Padomju Savienības valdība sākotnēji slēpa informāciju par katastrofas nopietnību. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija. Ap atomelektrostaciju joprojām spēkā ir aizlieguma zona.
Apvienotās Nācijas aplēsušas ka kodolkatastrofā vai tās izraisīto slimību kā vēža dēļa dzīvību zaudēja aptuveni 4000 cilvēku, bet citas aplēses ir krietni augstākas.
