Kārdinoša siltas maizes smarža, to jūt, ar pirmo soli ienākot Černihivas maizes ceptuvē. Strādnieki rosās, katrs savā klaipiņu tapšanas posmā. Kamēr vieni klaipiņi vēl veļas cepēju rokās, citi jau ceļo uz krāsni vai tiek izņemti no tās.
Černihivas ceptuvē top visdažādāko formu, miltu un garšu maize, bet to visu vieno kāds neparasts fakts – šeit maizi cep pēc Latvijā izstrādātām receptēm, tāpēc ceptuvi arī sauc "Riga Hlib" jeb "Rīgas maize".
"Ukrainā nebija šādas maizes, un bija doma radīt arī šeit labu, kvalitatīvu maizi; liktenis mani saveda ar Normundu Latvijā, kuram jau bija šāds uzņēmums, un pieņēmām lēmumu, ka arī Ukrainā vajag šādu maizi," stāstīja ceptuves direktors Jevgēnijs Soronovičs.
Lielās mucās rūgst ieraugs, un šo telpu mēdz dēvēt par ceptuves centru.
"Te ir mūsu ceptuves sirds. Te top ieraugi, ar kuriem mēs ļoti lepojamies, jo paši tos audzējam, pieskatām, un tie ir ļoti kaprīzi. Redziet, tie te burbuļo, dzīvojas, tas ir kā dzīvs organisms, kā mazi bērni. Un pēc tam mēs izmēģinām atkarībā no garšas," pauda galvenais cepējs Adrejs Kirilenko.
Veselu mēnesi Černihiva bija krievu armijas aplenkumā. Uzņēmums, ko ik pa laikam apšaudīja un kura darbiniekiem nereti pat nācās pārtraukt procesu un gulties zemē, pieņēma lēmumu palīdzēt pašu cilvēkiem, cik vien iespējams.
"Bija krīze, cilvēkiem nebija naudas, nebija, ko ēst. Mums paveicās. Mums bija milti, un, pateicoties tam, ka mums ir savs ūdens un savi ģeneratori, mēs varējām turpināt cept maizi. Jā, tā nebija tādā kvalitātē un apjomā, un ne visas krāsnis darbojās, bet cepām, cik vien varējām," stāstīja Soronovičs.
"Mūsu puiši paši sēdās pie stūres, braucām uz tirgu vai pie lielajiem veikaliem un atvērām mašīnas durvis un cilvēki gluži vienkārši nāca un ņēma maizi."
Viens no lādiņiem nokrita arī uzņēmuma pagalmā, saplosot vienu no automašīnām. Par laimi neviens necieta. Bet uzņēmuma vadītajam reiz nācās uz morgu vest mirušus cilvēkus, kad ceptuvei tuvu krita kārtējais lādiņš, trāpot cilvēku rindā, kas tobrīd stāvēja pēc ūdens.
"Visu šo apšaužu, visa šī kara laikā notika liela vērtību pārvērtēšana. Izrādījās, ka naudai nav nekādas vērtības. Tev ir nauda, bet to nav, kur tērēt. Pašas galvenās bija cilvēciskās attiecības," sacīja Soronovičs.
Kara smagākajās dienās ceptuvē būtiski saruka arī darbinieku skaits. Tagad tas pamazām atjaunojas, un uzņēmumā ir 110 cilvēku.
"Apgrozījums, protams, kritās, un arī tagad joprojām karš turpinās, bet mēs pamazām palielinām ģeogrāfisko izplatību, un tas nozīmē, ka cilvēkiem tiešām garšo," piebilda ceha priekšnieks Maksims Puškars.
Mazs maizes gabaliņš, bet kara laikā tam ir daudz lielāka nozīme, jo tas var glābt cilvēka dzīvību.
Lai gan arī Černihivā, ko pamatīgi postījuši krievu karavīri, ik pa laikam ir gaisa trauksmes un bažas par jaunu uzbrukumu no netālu esošās Krievijas robežas, ceptuvē teica, ka pagaidām turpina strādāt ar cerību, ka tik tumšus laikus vairs nebūs jāpiedzīvo.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
