Siltumnīcas efektu veicinošos gāzu emisiju tirdzniecības sistēma tika atzīta par neveiksmi cietušu jau pirms vairākiem gadiem. Eksperti secināja, ka ekonomiskās lejupslīdes iespaidā un arī pārāk dāsni piešķirtu emisiju bezmaksas kvotu dēļ to cenas ir nokritušās tik zemu, ka vairs nespēj pamudināt ražotājus ieguldīt videi draudzīgākās tehnoloģijās.
Eiropas Parlamentam (EP) un Eiropas vides ministriem tomēr, iespējams, ir izdevies spert pirmo soli, lai sistēmu beidzot reformētu. 15.decembrī EP Vides komiteja vienojusies par to, ka jau tuvākajos gados ir
jāsāk pakāpenisks bezmaksas kvotu apjoma samazinājums, ik gadu samazinot to par 2,4%.
Eiropas Savienības komisārs klimata un enerģijas jautājumos Migels Ariess Kanjete prognozē, ka, pateicoties šobrīd panāktajiem kompromisiem, darbs pie emisiju tirdzniecības sistēmas reformām varētu noslēgties jau tuvākajos mēnešos. "Eiropas Komisijas priekšlikums ir piesardzīgs kompromiss, kas atspoguļo Eiropas līderu 2014.gadā apstiprinātās vadlīnijas. Eiropas Komisija ir noskaņota apņēmīgi panākt līdzsvaru starp Eiropas Savienības dalībvalstu atšķirīgajām interesēm šajā jautājumā. Domāju, ka ministru panāktā vienošanās mums ļaus virzīties uz priekšu jau tuvāko nedēļu laikā. Lielā mērā to nodrošina arī Eiropas Parlamenta vides komitejas apstiprinātais ziņojums, kurā ir panākti vairāki nozīmīgi, komitejas atbalsta iegūšanai nepieciešami kompromisi," sacīja Kanjete.
Tiesa, ne visās dalībvalstīs iecerētie reformu soļi ir guvuši viennozīmīgu vērtējumu. Piemēram, Eiropas Savienības prezidējošās valsts Slovākijas vides ministrs Lāslo Solīmošs (László Sólymos) uzskata, ka dalībvalstīm ir pietrūcis politiskās gribas spert izlēmīgākus soļus, un
šobrīd par vienošanos var runāt tikai attiecībā uz reformas mērķiem, bet ne līdzekļiem.
"Daudzi uzsver, ka atbalsta šīs ieceres mērķus, bet nesaprot, kā tieši rīkoties – piemēram, tādos jautājumos kā bezmaksas emisiju kvotas vai arī emisiju tirdzniecības sistēmas pamatprincipi. Tomēr jāmin, ka pat šī diskusija par emisiju tirdzniecības sistēmu ir izrādījusies nozīmīgs tirgu ietekmējošs faktors – diskusiju rezultātā oglekļa cenas ir svārstījušās. Sākotnēji politiķi vēlējās samazināt neskaidrību tirgū un dot tam skaidru signālu, bet diemžēl politiskās gribas trūkuma dēļ tas nav izdevies," pauda ministrs.
Jāmin, ka būtiskas pretrunas jautājumā par oglekļa piesārņojuma kvotu tirdzniecības sistēmas reformām ir vērojamas starp valstīm, kuras ir tradicionāli lielas piesārņotājas, un valstīm, kurām ir būtiski izdevies samazināt oglekļa emisijas, jo
emisiju radikāls cenu pieaugums samazina lielo piesārņotāju konkurētspēju, savukārt zemas emisiju cenas ir nelabvēlīgas mazāk piesārņojošo valstu konkurētspējai.
