Kopš 2015.gada Rīgas Austrumu partnerības samita jārunā par vairākām Austrumu partnerībām, jo sāk dominēt sadalītā pieeja. Arī nākamā Eiropas Savienības padomē prezidējošā valsts Igaunija ir uzsvērusi, ka šajā jomā ievieš vairāk individuālu ceļu.
“Tagad nākamais samits tiek plānots Briselē, un te runa var būt par daudz individuālistiskāku pieeju, sadalot valstis, kas ir daudz tuvāk Eiropas integrācija procesam – Moldova, Ukraina un Gruzija, un pārējās trīs Austrumu partnerības valstis, kas izvēlas daudz brīvāku sadarbību,” norāda Cepurīti.
Septiņos Austrumu partnerības gados ES nokļuvusi pie izaicinājuma, ka nākas risināt daudz sarežģītākus jautājumus. Līdz tam sadarbību varēja veidot, izvēloties mazākās pretestības ceļu un meklējot punktus, kur vieglāk panākt vienošanos. Bet tagad nākas risināt arī sarežģītos jautājumus, un tas prasa ilgāku laiku.
Tāpat šajos jautājumos vajadzīga izpratne par Austrumu partnerības valstu individuālajām īpatnībām un interesēm: “Un te ne vienmēr tā mācīšanas pieeja no Eiropas Savienības puses būs tā piemērotākā.”
Austrumu partnerībā ar ES iesaistītas sešas valstis – Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Azerbaidžāna un Armēnija. Austrumu partnerības mērķis veicināt sadarbību un reformas kopienas austrumu kaimiņvalstīs.
Pērn pētījumā secināts, ka spīti dažādiem starptautiskiem un reģionāliem izaicinājumiem ES Austrumu partnerības dalībvalstīs savu pievilcību nav zaudējusi. Tomēr plaši izskan arī viedoklis, ka šī iniciatīva ir izgāzusies, daļēji Krievijas centienu dēļ atjaunot un stiprināt savu ietekmi reģionā.
