ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns pēdējā gada laikā ir tikušies divas reizes – pagājušā gada jūnijā Singapūrā un šī gada februārī Hanojā. Šo sarunu uzmanības centrā, protams, bija jautājums par Ziemeļkorejas kodolprogrammu un tās likvidēšanu apmaiņā pret ASV ieviesto sankciju atcelšanu. Lai arī pēc pirmās tikšanās ASV prezidents lika lielas cerības uz iespējamo progresu abu valstu attiecībās, jau šī gada februārī viņš no sarunām aizgāja priekšlaicīgi, vienošanos par turpmāko kodolatbruņošanos tā arī nespējot panākt.
Tagad Kims Čenuns ir paziņojis, ka Savienotajām Valstīm ir pienācis laiks atteikties no savas kalkulējošās metodes un sākt sarunas ar Ziemeļkoreju jaunā veidā. Hanojas samits esot licis uzdot vairākus jautājumus par to, vai Ziemeļkoreja ir rīkojusies pareizi, pieņemot stratēģisku lēmumu nākotnē atteikties no kodolieročiem un vai Savienotās Valstis ir patiesas vēlmē uzlabot attiecības ar Ziemeļkoreju? Ja Donalds Tramps esot gatavs kļūt elastīgāks un piekāpīgāks, Kims esot gatavs gaidīt līdz gada beigām, lai sarīkotu nākamo tikšanos. Taču, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, esot maz ticams, ka nākamā tikšanās būs tikpat veiksmīga, kā abu valstu līderu pirmais samits.
No savas puses ASV prezidents Donalds Tramps, šonedēļ Vašingtonā tiekoties ar Dienvidkorejas prezidentu Mūnu Džeiinu, paziņojis, ka viņa personiskās attiecības ar Kimu Čenunu esot labas un viņš labprāt sarīkotu arī trešo samitu, taču sankcijas pret Phenjanu tāpat tiks saglabātas. Ziemeļkorejas līderis uzskata, ka, spiežot Seulu pakļauties starptautiskajām sankcijām, tiek apdraudētas iespējas uzlabot abu Koreju attiecības.
Kā norāda ārvalstu raidsabiedrību un informācijas aģentūru aptaujātie eksperti, Kima Čenuna izteikumi varētu liecināt par vairākām lietām. Pirmkārt, par to, ka kodolaktivitātes nebūt netiks ierobežotas, kā sākotnēji solīts. Tas nozīmē, ka arī ballistisko raķešu izmēģinājumi varētu atsākties jebkurā brīdī, ko Phenjanas vadība uzskatīs par piemērota. Otrkārt, šie izteikumi varētu liecināt par Kima vēlmi nākotnē diversificēt diplomātiskās attiecības ar citām valstīm.
Kā viens no piemēriem tiek minēts Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš ir gatavs izmantot jebkuru iespēju sadarboties tur, kur neveiksmi cieš Savienotās Valstis. Raidsabiedrība CNN atgādina, ka pavisam nesen Krievija ir palīdzējusi ievilkt Ziemeļkorejā optiskās šķiedras kabeli, lai arī komunistiskā valsts nebūt neizceļas ne ar modernām tehnolģijām, ne ātru internetu, ne lielu datoru lietotāju skaitu.
