Viņa ieradusies Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra Bana Kimuna uzdevumā, lai pierunātu Sīrijas varas iestādes sadarboties, un ļaut inspektoriem ierasties Damaskas piepilsētās, lai izmeklētu nemiernieku apgalvojumus, ka trešdien prezidenta Bašara al Asada režīmam lojālie spēki tur pielietojuši ķīmiskos ieročus, nogalinot simtiem cilvēku.
Tostarp valdošais režīms sestdien paziņoja, ka ķīmisko uzbrukumu īstenojuši opozīcijas kaujinieki. Valsts televīzija paziņoja, ka vienā no uzbrukumu skartajām un nemiernieku kontrolētajām piepilsētām – Džobarā - karavīri atraduši „mucas marķētas ar uzrakstu „ražots Saūda Arābijā” un gāzmaskas”. Vairāki kareivji esot ieelpojuši indīgu gāzi un daži atrodas kritiskā stāvoklī. Arī Irānas ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka tai ir pierādījumi, ka nemiernieki lietojuši ķīmiskos ieročus.
Arī Krievija apšauba apsūdzības pret Asada režīmu, bet aicina Damasku sadarboties ar ANO inspektoriem. Maskava tomēr paudusi šaubas, vai opozīcija ir gatava ķīmisko ieroču ekspertiem garantēt drošu piekļuvi notikuma vietai.
Šajā dienās daudz uzmanības pievērsts tam, kā reaģēs ASV. Prezidents Baraks Obama sestdien ticies ar drošības padomniekiem, un apsver iespējas, kā rīkoties. Pentagons atklājis, ka Vidusjūras austrumdaļā norīkots vēl viens, ceturtais karakuģis, un visi ir aprīkoti ar spārnotajām raķetēm. Amatpersonas tomēr uzsver, ka jūras spēki nav saņēmuši pavēli gatavoties kaujai. Arī Obama brīdina pret pārsteidzīgu rīcību, pirms ir noskaidroti fakti.
Tikmēr amatpersonas Eiropā ieņem arvien stingrāku nostāju pret Asadu. Parīze sestdien pievienojās Londonas iepriekš izteiktajai pozīcijai. Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss paziņoja, ka „visa mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka pie Damaskas notika ķīmisks slaktiņš un Bašara [al Asada] režīms ir par to atbildīgs”. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs dienu iepriekš paziņoja, ka tas bijis „Asada režīma ķīmiskais uzbrukums”, un „humāna vai civilizēta pasaule to nevar ignorēt.”
