Pēdējais saspīlējums starp Kosovu un Serbiju izcēlās augusta sākumā. Kosovas valdība nolēma atlikt jauno prasību ieviest robežšķērsošanas dokumentus Serbijas pilsoņiem, jo Kosovā dzīvojošie serbi sarīkoja protestus, bloķējot ceļus.
Notiekošais izsauca asu retoriku un bažas par nopietnu spriedzes paaugstināšanos, tādēļ arī NATO misija Kosovā nāca klajā ar paziņojumu, ka seko notiekošajam un nepieciešamības gadījumā iejauksies.
Situācija nomierinājās pēc tam, kad Kosovas premjers Kurti, pakļaujoties ASV un ES spiedienam, piekrita automašīnu numura zīmju noteikumu atlikšanai līdz 1. septembrim. Serbija noliegusi, ka būtu izraisījusi spriedzi un konfliktus Kosovā, apsūdzot Prištinu mazākumtautību serbu tiesību apspiešanā.
Kosovas premjers pirms nedēļas aģentūrai "Reuters" sniegtā intervijā situāciju iekrāsoja drūmās krāsās. Viņš sacīja, ka Kosova ir gatava stāties pretī iespējamam Serbijas uzbrukumam, jo, saasinoties nesaskaņām ar mazākumtautību serbiem, var izcelties jauns bruņots konflikts.
"Mums nevajadzētu izslēgt, ka šī Belgradas agresīvā politika vienā vai otrā veidā var pārvērsties par uzbrukumu Kosovai," sacīja Kurti, piebilstot, ka būtu bezatbildīgi izslēgt pieaugošas spriedzes un jaunu konfliktu iespējamību.
Prištinas opozīcijas partijas tikmēr apsūdzējušas Kurti, ka viņš ar šādiem izteikumiem aizbiedē investorus. Kurti gan kritikai nav piekritis, situācijas bīstamībā vainojot Krieviju, jo tās prezidents Vladimirs Putins, pēc Kurti vārdiem, ir "kara cilvēks, un viņš būtu ieinteresēts izvērst karu, jo vēlas to normalizēt".
Mazināt spriedzi starp abām pusēm un rast kādus saskarsmes punktus cenšas ES. Kosova un Serbija jau kopš 2011. gada ir iesaistījušās ES veicinātā dialogā, kura mērķis ir "normalizēt attiecības". ES darbojas arī uz vietas Kosovā. Proti, Kosovas policija ir pirmā, kas reaģē uz visiem incidentiem valstī, tomēr ES vietējā misija ir nākamā, kas to nepieciešamības gadījumā dara.
Ceturtdien Briselē dialogu centīsies iekustināt ES augstais pārstāvis ārlietās Borels, kurš uz tikšanos pēc pēdējā saspīlējuma aicinājis abu valstu līderus. Kā vēl pirms Briselē gaidāmajām sarunām izteicās Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Peters Stano – visas aktuālās Serbijas un Kosovas problēmas ir jārisina caur ES atbalstīto dialogu. Tomēr viņš atzina, ka ES nav tā, kas noteiks risinājumu jeb uzspiedīs, ko pusēm darīt.
"Tas nav Eiropas Savienības darbs – uzspiest partneriem risinājumus. Īpaši uz partneriem, kuri ļoti skaidri pauduši, ka to stratēģiskais mērķis ir pievienošanās Eiropas Savienībai. Tātad pievienošanās process šajā gadījumā ir Eiropas Savienības svira. Mēs to izmantojam, jo ar Eiropas Savienības palīdzību puses apspriež daudzus jautājumus, kas starp abām pusēm rada spriedzi, risina tieši ar Eiropas Savienības veicinātā dialoga palīdzību. Bet tas nav piespiedu dialogs un varam to veicināt tik ilgi, cik ilgi abām pusēm ir vēlme atrast kompromisa risinājumus. Un to mēs palīdzēsim darīt jebkurā nākamajā sanāksmē," atzīmēja Stano.
EK pārstāvis arī piebilda, ka bez progresa dialogā nebūs progresa arī abu pušu sarunās par pievienošanos ES. Ar nožēlu jāsaka, ka dialogs ir uzrādījis ļoti nelielus panākumus. Un tā vien šķiet, ka arī šoreiz progress varētu netikt panākts.
Arī Serbijas prezidents jau pirms sarunām izteicies kritiski, kas liecina ja ne par kopējo noskaņojumu, tad vismaz noskaņojumu Belgrādā gan:
"Šis ir dialogs bez noteiktas darba kārtības ar Prištinas pagaidu iestāžu premjerministru. Esmu diezgan skeptisks par iespēju sasniegt kādus rezultātus. Pietiktu izlasīt Kurti un viņa domubiedru izteikumus, lai redzētu, ka viņi nevēlas nekādus kompromisus. Vienīgais, ko viņi līdz šim ir teikuši, ka uzspiedīs savu gribu. Braucam uz Briseli, lai rastu risinājumu. Vai es ticu, ka mums izdosies? Nu, nē. Bet mēs noteikti centīsimies, cik varam."
Abas puses var vainot par vairāk nekā 30 nolīgumu neīstenošanu. Izšķirošais jautājums gan ir viens — Kosovas atzīšana no Serbijas puses, tomēr tas desmit gadu ilgušā dialoga laikā nekad nav bijis apspriests.
Serbija ir apņēmusies nekad neatzīt Kosovu, ko tā uzskata par savu, un to atbalsta Krievija, kā arī piecas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas atsakās atzīt Kosovu: Grieķija, Spānija, Rumānija, Slovākija un Kipra.
