Īstenības izteiksme 15 minūtēs

“Tukuma straumei” jaunas problēmas – tā notekūdeņus plūdina Slocenes upītē

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Saules enerģijas izmantošanai Latvijā trūkst valsts plāna un atbalsta

Jaunā Hanzas savienība vai Nīderlande un septiņi rūķi

Centieni pārbīdīt ES centru: jaunā Hanzas savienība vai Nīderlande un septiņi rūķi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) var ienest vairāk pārmaiņu blokā, nekā daudzi to prognozēja. Tādēļ ne viens vien Eiropā tagad ir sarosījies un mēģina saprast, kā noturēt vai pat palielināt savu ietekmi. Viena no tādām valstīm ir Nīderlande, kas sākusi aktīvi stiprināt attiecības gan ar saviem tuvākajiem kaimiņiem Beļģiju un Luksemburgu, gan arī ar Skandināvijas un Baltijas valstīm. Daži žurnālisti to ir nodēvējuši par Jauno Hanzas savienību, bet citi saka, ka Nīderlandei tagad ir pievienojušies septiņi rūķi.

Īsumā:

Nīderlandes karalis Baltijas valstīs

Jūnija vidū Latvijā, Igaunijā un Lietuvā valsts vizītē bija ieradies Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs. Rīgā tāpat kā Tallinā un Viļņā viņš tika sagaidīts ar vislielāko godu. Lai arī oficiāli Nīderlandes karalis bija atbraucis, lai atzīmētu trīs Baltijas valstu simtgadi, šī vizīte deva arī iespēju stiprināt diplomātiskās attiecības laikā, kad Eiropā notiek ietekmes pārdale un veidojas jaunās alianses.

Iespējams, tieši tādēļ Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs vairākas reizes uzsvēra, cik līdzīgi domājošas ir mūsu valstis: “Esmu ieradies šeit, lai izteiktu savu dziļo apbrīnu par jūsu sasniegumiem, kā arī lai atzīmētu ciešās saiknes starp mums. Jau 14 gadus Latvija sniedz vērtīgu pienesumu kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Nīderlande izjūt lielu radniecību ar Latviju abu organizāciju ietvaros. Mēs esam līdzīgi domājošas valstis. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs turētos kopā un apvienotu spēkus.”

Savukārt valsts prezidents Raimonds Vējonis atminējās Hanzas savienības laikus: “Mūs vieno gan vēsturiskās saites, kuru pirmsākumi meklējami Hanzas savienības laikos, gan draudzīgas un dinamiskas attiecības mūsdienās. Starp Latviju un Nīderlandi izveidojies regulārs politiskais dialogs, un mūs saista kopīga izpratne par Eiropas vērtībām un starptautiskajiem izaicinājumiem.”

Zīmīgi, ka par Hanzas savienību pēdējā laikā tiek runāts visai regulāri. Tas ir viens no apzīmējumiem, ko pasaules prese ir piešķīrusi Nīderlandes centieniem stiprināt sadarbību ar Baltijas valstīm un Skandināviju.

“Es domāju, ka mēs šobrīd no jauna atklājam mūsu kopējo pagātni. Gan divpusējās attiecībās, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros mēs bieži vien ar prieku secinām, ka mēs viens otram piekrītam. Un tā ir draudzība, kas būtu jāsargā,” tā attiecības ar mūsu reģionu īsi pirms karaļa vizītes raksturoja Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks.

Pārvietojas ES gravitācijas centrs

Tomēr Nīderlandes starptautisko attiecību institūta “Clingendael” pētnieks Rems Kortevegs šo draudzību raksturo krietni pragmatiskāk:

“Kad Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību, bloka gravitācijas centrs pārvietosies uz austrumiem un Nīderlande var kļūt par perifērijas valsti.

Un šī apziņa ir radījusi pamatīgu satraukumu gan valdībā, gan parlamentā, gan arī zināmā mērā starp uzņēmējiem.”

Tādēļ Hāga ir aktivizējusi kontaktus gan ar Beniluksa valstīm, proti, Beļģiju un Luksemburgu, gan arī ar Īriju, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Igauniju, Lietuvu un Latviju. Mērķis ir vienkāršs – panākt lielāku teikšanu Eiropas Savienībā.

Pagājušā gada jūnijā Nīderlandes premjers Marks Rute uzņēma Hāgā astoņu valstu premjerus, prezidentus un ārlietu ministrus. Tajā piedalījās arī Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Sanāksme notika dienu pirms kārtējā Eiropas Savienības valstu samita Briselē. Kučinskis uz Nīderlandi devās arī atsevišķā vizītē pagājušā gada septembrī un atkal tikās ar Nīderlandes kolēģi Ruti.

Te jāpiebilst, ka labas attiecības ar Nīderlandes premjeru bija izveidojušies arī iepriekšējai valdības vadītājai Laimdotai Straujumai (“Vienotība”). Vēl 2015.gada decembrī, sava pēdējā Eiropas Savienības līderu samita laikā Briselē, Straujuma nosauca Ruti par draugu: “Tas līmenis, kas ir padomē, nosaukšu tos uzvārdus, ko es jau nosaucu – Merkeles kundze, Marks Rute, visi mani draugi – tas ir daudz augstāks nekā tās intrigas, kas ir Latvijas politiskajā vidē.”

Savukārt šī gada martā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) kopā ar septiņiem Eiropas finanšu ministriem parakstīja vēstuli par Eiropas Monetārās savienības nākotni. Hāga šo dokumentu dēvē par viņu iniciatīvu. Bet Reizniece-Ozola uzsver, ka vēstule bija kopīga. Tā ir tapusi, lai radītu pretsparu lielo valstu vēlmei šaurā lokā izlemt visus jautājumus.

“Pie šiem jauniem priekšnosacījumiem var redzēt, ka dažas lielās valstis grib noteikt toni pār visu Eiropu. Tad kaut kā dabiski sanāk, ka arī pārējie ir sarosījušies, un arī finanšu ministru formātā mēs nonākam pie tādas dabiskas, pat jāsaka - ģeogrāfiskas savienības,” atzina Reizniece-Ozola.

Arī pētniekam Remam Kortvegam ir līdzīgs skatījums uz šo dokumentu:

“Šī vēstule Briselē tiek uztverta kā mēģinājums apturēt pārāk revolucionāras pārmaiņas, kas nāk it sevišķi no Parīzes.

Bet tas arī ir signāls Berlīnei, lai, domājot par Eiropas nākotnes attīstību, tā neskatītos tikai uz Parīzi, bet arī ņemtu vērā šo septiņu vai astoņu valstu viedokli.”

Reizniece-Ozola saka, ka sadarbība ar Īriju un Nīderlandi vismaz finanšu ministru līmenī ir dzīvotspējīga, jo valstīm ir daudz kopīga: “Reāla pieeja tiem darbiem, kas ir jāizdara, un apziņa, ka lielā mērā tas, cik stipra būs Eiropas Savienība un eirozona, būs atkarīgs no valstu spējas īstenot reformas, nevis gaidīt, ka kāds no augšas vai no centra atrisinās problēmas tavā vietā.”

Atšķirīga nostāja par ES budžetu

Latvijas diplomātu vidū Hāgas centieni stiprināt kontaktus ar Baltijas jūras reģionu lielākoties tiek uztverti, lai arī pozitīvi, tomēr ar vēsu prātu. Ir skaidrs, ka

Nīderlande un Īrija mēģina rast jaunos sabiedrotos un ik pa laikam pievienoties jau pastāvošam sadarbības formātam starp Baltijas un Skandināvijas valstīm.

Turpretī Hāgā šis process tiek pasniegts kā Nīderlandes iniciatīva pulcēt ap sevi mazākas valstis. Tādēļ daži žurnālisti ir nosaukuši to par Nīderlandi un septiņiem rūķiem.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa atzīst, ka Hāgai ir zināms pamats uzvesties kā vadošai valstij: “Principā Nīderlande jau ir viena no Eiropas Savienības līdervalstīm, lai gan ne lieluma ziņā, bet noteikti budžeta iemaksu ziņā, kas ļauj viņai arī uzvesties kā nozīmīgai un ietekmīgai valstij.”

Tieši Eiropas Savienības daudzgadu budžets ir viena no jomām, kur Hāgas nostāja nebūt nesakrīt ar Baltijas valstu pozīciju. Mēs vēlamies vairāk naudas kohēzijai un lauksaimnieku atbalstam. Turpretī Nīderlande uzsver, ka tieši šajās jomās vajadzīgs samazinājums.

“Lauksaimniecības politika tika radīta, lielā mērā atceroties Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto badu. Tā bija loģiska politika pirms 50 gadiem. Tagad Rietumeiropā nepastāv bada draudi. Tādēļ mums būtu jēga saglabāt subsīdijas pārmaiņām lauksaimniecībā, piemēram, lai padarītu to ilgtspējīgu, jo lauksaimniecība rada ietekmi uz vidi. Bet sākotnējās bažas, kas pastāvēja, veidojot šo atbalsta politiku, vairs nevar tikt loģiski pamatotas,” argumentēja Nīderlandes ārlietu ministrs Bloks.

Savukārt kohēzijas fondiem, kas tiek izmantoti gan ceļu un kanalizācijas izbūvei, gan bezdarba mazināšanai, ir jābūt tikai uz ierobežotu laiku, uzsver Bloks: “Bet, protams, kādreiz tam jāliek punkts. Nevar 20 vai 30 gadus pēc iestāšanās joprojām teikt, ka ir nepieciešama nauda, lai sasniegtu pārējo valstu līmeni. Būtu loģiski jāpienāk brīdim, kad ir iespējams teikt, ka valstis ir saņēmušas atbalstu pietiekami ilgi, lai tās varētu sasniegt zināmu labklājības līmeni. Un daudzās valstīs pēc iestāšanās Eiropas Savienībā patiešām ir bijis milzīgs ekonomiskais izrāviens un dažādu iestāžu reformas. Bet šī palīdzība nevar turpināties mūžīgi, jo tad sanāk, ka Eiropas Savienībai nav jēgas, jo dalība tajā nepalīdz sasniegt augstāku pārticības līmeni.”

Šo Nīderlandes valdības nostāju nesen uzsvēra arī premjers Rute. Viņš jūnija sākumā uzstājās Eiropas Parlamenta debatēs Strasbūrā par Eiropas nākotni. Rute pauda, ka Eiropu var mīlēt, arī netērējot arvien vairāk naudas un nemēģinot kļūt par federālo savienību.

“Es esmu par Eiropu un esmu par Eiropas Savienību. Tādēļ es uzskatu, ka šī doma, ka valstīm būtu arvien vairāk jātuvojas viena otrai un pakāpeniski jākļūst par federālo Eiropu, nepalīdzēs izveidot labāku Eiropas Savienību. Tieši pretēji – tas daudzus atgrūdīs no Eiropas. Tādēļ es mudinu vairs nelietot frāzi “arvien ciešāka savienība” un aizstāt to ar jēdzienu “labāka savienība”. Mums ir jābūt skaidrībai par to, kādos jautājumos mēs savstarpēji sadarbojamies un ka tieši dalībvalstis ir Eiropas Savienības pamatā, bet virzība pretī federālai Eiropai vairs netiek apspriesta,” sacīja Rute.

Atbildot uz to, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni bija spiests norādīt, ka deputātu vairākums nepiekrīt Hāgas pozīcijai daudzgadu budžeta jautājumā: “Eiropas Parlamenta pozīcija budžeta jautājumā ir ļoti skaidra: mēs vēlamies vairāk naudas. Mēs gribētu sasniegt 1,3% no IKP. Bet, mūsuprāt, tas būtu jādara, palielinot pašu ieņēmumus.”

Rutes pamācīšana, ka visām valstīm ir jāsaved savs budžets kārtībā, nebija pa prātam arī Zaļo grupas vadītājai Ska Kellerei: “Jūs ļoti kritiski izteicāties par tām valstīm, kas nespēj savest kārtībā savu budžetu. Bet es teiktu, ka viens no iemesliem, kādēļ tas tā notiek, esat jūs. Jūsu un iepriekšējās Nīderlandes valdības esat radījuši nodokļu paradīzi, ilgstoši bloķējot un kavējot jebkādu Eiropas rīcību cīņā ar nodokļu nemaksāšanu.”

Savukārt Rems Kortevegs paredz, ka Nīderlandei būs grūti rast kompromisu par ES daudzgadu budžetu gan Briselē, gan mājās: “Manuprāt, Nīderlandē ir izveidojusies gandrīz vai dogmatiska pieeja pret daudzgadu budžetu. Gandrīz reliģiski tiek sludināts, ka valdība nemaksās nevienu eiro vairāk, lai vai kā Berlīne teiktu, ka naudas vajadzēs vairāk, jo ir jaunas prioritātes un arī Lielbritānijas aiziešana radīs 10 miljardus eiro lielu robu, ko būs nepieciešams aizpildīt.”

Vērts tuvināties?

Ir skaidrs, ka vismaz budžeta jautājumā Baltijas valstīm un Nīderlandei šobrīd nav gluži pa ceļam.

Tādēļ joprojām ir grūti pateikt, cik tālu valstīm šobrīd ir vērts tuvināties.

“Nīderlande šobrīd minstinās ar šīs sadarbības paplašināšanu uz citām jomām, jo tā jau tiek kritizēta gan Briselē, gan arī britu plašsaziņas līdzekļos par mēģinājumiem kļūt par “jauno Lielbritāniju” Eiropas Savienībā, kas mēģina bloķēt jaunās iniciatīvas,” norāda Kortevegs.

Piesardzīga ir arī Žaneta Ozoliņa: “Ja mēs skatāmies uz to, vai Nīderlande tik tiešām pretendē uz kādas jaunas valstu grupas veidošanu un līdera lomas uzņemšanos, tad es šeit būtu piesardzīga. Drīzāk tā ir tāda taustīšanās, jo tik tiešām notiek pārbīdes Eiropas Savienībā gan saistībā ar budžeta lietām, gan saistībā ar diskusijām par Eiropas Savienības nākotni. Un Nīderlandei principā ir visai labas iespējas veidot koalīciju ne tikai ar Ziemeļeiropas valstīm, bet mēģināt būt pat arī aktīvākai kodola ziņā.”

Gaidāmā Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības maina spēku sadalījumu Eiropā. Tādēļ valstīm nākas pārskatīt līdz šim pastāvējušās alianses. Sabiedroto meklēšana vienmēr ir bijusi viena no Eiropas Savienības politikas stūrakmeņiem. Un alianses var mainīties no viena jautājuma uz otru.

No vienas puses, Baltijas valstu tēlam neapšaubāmi nāk par labu tas, ka mēs arvien vairāk tiekam uztverti kā daļa no konkurētspējīgas, dinamiskās un racionāli domājošās Ziemeļeiropas. Un Nīderlandes piesliešanās var iedot lielāku spēku šim valstu blokam.

No otras puses, Hāgas vēlme bloķēt dažādas Eiropas Savienības reformu idejas, kas nāk no Francijas un Vācijas, liek Latvijai būt uzmanīgai. Jo nebūt ne viss, kas ir pa prātam kādam citam, ir arī mūsu valsts interesēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti