Pašreizējā Eiropas Komisija savus pienākumus pildīs vēl aptuveni pusgadu, ņemot vērā, ka pēc nepilniem diviem mēnešiem tiks ievēlēts jauns Eiropas Parlaments, kas uz pirmo plenārsēdi sanāks jūlija sākumā.
Uzmanība uz kopējo bildi
Junkera kungs, savulaik Eiropas Parlamentā jūs esat izteicies, ka Eiropas Komisija ir pēdējās iespējas komisija. Tā ir komisija, kurai parasti vajadzētu padarīt Eiropu tuvāku saviem pilsoņiem. Vai jums ir iespaids, ka jums ir izdevies to panākt?
Žans Klods Junkers: Ziniet, mani iespaidi nav objektīvi. Tas ir tāpēc, ka man ir sava pašcieņa, ko es dažreiz paužu un par ko man nākas atvainoties. Taču fakts ir – mēs esam centušies. Manis vadītā [Eiropas] Komisija ir centusies pietuvināt Eiropu tās pilsoņiem, fokusējoties uz galvenajiem jautājumiem. Mēs esam samazinājuši ierosināto iniciatīvu skaitu. Ja iepriekšējās Komisijās tās bija 230 līdz 240 iniciatīvas gadā, manā laikā tās bija 20-25.
Mēs esam centušies atturēties no iejaukšanās eiropiešu ikdienas dzīvē, jo pilsoņiem tas ir apnicis. Mēs koncentrējamies uz lielo kopbildi. Taču eiropieši, un es par to esmu ļoti vīlies, par to neko nezina.
Mēs esam apturējuši vairāk nekā 100 dažādas iniciatīvas, kas tika apspriestas Ministru padomē un Eiropas Parlamentā. Es minēšu kādu smieklīgu, bet ļoti nopietnu piemēru: es apturēju Komisiju, kad man tika piedāvāts harmonizēt tualešu ūdens nolaišanas mehānismus, lai tādējādi ievērojami ietaupītu resursus. Taču es sev teicu, ka laikā, kad Ukrainā notiek karš, kad gaidāms "Brexit", kad uz starptautiskās skatuves ir parādījies [ASV prezidents Donalds] Trampa kungs, būtu nepareizi apgrūtināt eiropiešus ar šo briesmīgo tualetes podu iniciatīvu.
Kur augstākā atzīme?
Taču jūsu pieeja paredz arī visai ievērojamu daļu sociālās Eiropas. Jūs vēlējāties, lai Eiropas Savienība šajā jomā saņemtu augstākos vērtējumus. Vai, jūsuprāt, Eiropai sociālajos jautājumos pienākas augstākā atzīme?
Pilnībā nē, taču es ticu, ka mēs šim augstākajam novērtējumam tuvojamies. Es izdomāju šo formulu, lai radītu pretsvaru idejai par to, ka Eiropai ir nepieciešamas augstākās atzīmes tikai ekonomikā un finansēs. Es to esmu teicis savulaik un es to atkārtoju arī tagad: mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai sociālajā jomā, tiecoties pēc augstākā novērtējuma, mēs neciestu neveiksmi. Un mēs jau esam ierosinājuši vairāk sociālo iniciatīvu, nekā jebkura iepriekšējā Komisija.
Kā piemērs varētu būt pārrobežu darba ņēmēju direktīva, kura nosaka, ka par vienu un to pašu darbu vienā un tajā pašā valstī ir jāsaņem viena un tā pati alga. Tā ir ļoti nozīmīga reforma.
Tāpat mēs esam izveidojuši Eiropas nodarbinātības dienestu, kas uzraudzīs mūsu pieņemto pasākumu ieviešanu dzīvē. Mēs esam piedāvājuši koordinēt sociālās drošības shēmas, mēs esam aicinājuši uzlabot harmoniju starp darbu un privāto dzīvi. Taču cilvēki par to daudz nerunā.
Solidaritāte migrācijas krīzē
Gandrīz visus šos piecus gadus ne jums, ne Eiropas Komisijai nav bijis laika atpūsties, jo ir bijis jātiek galā ar migrācijas krīzi. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, kas ir dziļi sašķēlis eiropiešus, ir saistīts ar bēgļu tālāku sadalīšanu starp dalībvalstīm. Šodien jūsu attēli Ungārijā tiek izmantoti Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā. Tur jūs esat cilvēks, kas vēlas iedrošināt migrāciju uz Eiropu. Junkera kungs, vai, uzspiežot Ungārijai un vairākām citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm pienākumus, jūs neesat vēl vairāk veicinājis šo šķelšanos un vai izredzes atrast risinājumu patvēruma politikas reformai nešķiet arvien tālākas?
Jā un nē. Savā inaugurācijas runā 2014. gada jūlijā es teicu, ka migrācija ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem Eiropai būs jātiek galā nākamo gadu laikā. Eiropas Komisija ir piedāvājusi Eiropā ieceļojušo bēgļu pārvietošanas un atkārtotas pārvietošanas sistēmu. Ministru padome šo piedāvājumu ir apstiprinājusi…
Ar smagu sirdi…
Nē, ar kvalificēto vairākumu. Eiropas līgumi šādu problēmu risināšanu pieļauj tikai ar kvalificēto vairākumu un līgums ir jāievēro. Tātad, Eiropas Ministru padome lēma ar kvalificēto vairākumu un tagad tā ir Eiropadomes apstiprināta Eiropas norma. Es esmu pārsteigts par to, ka Padome lemj, balstoties uz Komisijas piedāvājumu, bet atsevišķas dalībvalstis nerespektē šīs likumīgās normas. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka jautājumā par bēgļu uzņemšanu mums ir nepieciešama lielāka solidaritāte. Mums – beļģiem, luksemburgiešiem un citiem nav tādu pašu problēmu kā Itālijā vai Grieķijā. Bet, vai mēs varam mazgāt rokas nevainībā? Nē! Eiropa nozīmē solidaritāti un abpusēju sapratni. Tāpēc es vēlējos, lai visas dalībvalstis ievērotu šīs ar kvalificēto vairākumu apstiprinātās normas. Mēs nevaram pamest grieķus un itāļus, lai tie tiek ar šo problēmu galā vieni paši.
Mēs esam piešķīruši miljardu eiro lielu atbalstu Itālijas bēgļu uzņemšanas sistēmai. Itālijā viņi saka – redzat, Eiropa mums nav izrādījusi nekādu solidaritāti. Bet mēs esam.
Par likuma varu, ne pret Polijas tautu
Pēdējo piecu gadu laikā Eiropas Komisijas attiecības ar vairākām dalībvalstīm ir pasliktinājis jautājums par likuma varas ievērošanu. Ir uzsākat 7. panta procedūra pret Poliju, kas var novest arī pie balsstiesību atņemšanas. Šī iespēja gan ir maz ticama, jo ir nepieciešama visu dalībvalstu vienbalsība. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienības rīcībā esošie rīki pašlaik nav visai efektīvi. Vai Eiropas Komisijai būtu nepieciešami kādi saistošāki instrumenti, lai piespiestu dalībvalstis ievērot likuma varu, ja tā ir apdraudēta?
Es uzskatu, ka pareizi ir saukt 7. panta procedūru, kas ļauj Eiropas institūcijām uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm par likuma varas pārkāpumiem, par atombumbu. Dienā, kad mēs izlēmām ierosināt šo procedūru, reakcijas tiešām bija dažādas. Taču tie, kas sākotnēji aicināja vērsties pret Poliju, vēlāk zaudēja drosmi. Jā, manuprāt ir ārkārtīgi svarīgi, ka Eiropas Komisija cenšas nodrošināt, lai likuma vara, un līdz ar to arī visas Eiropas Savienības kopējās intereses, tiktu ievērotas. Es gan personiski dodu priekšroku dialogam, nevis sankcijām, kuras ir ļoti grūti piemērot vienprātības dēļ. Taču Polijas gadījumā, es uzskatu, ka rīkojāmies pareizi. Tuvākajās nedēļās un mēnešos mēs redzēsim, kāds būs iznākums. Man gan nepatīk daudzu poļu uzskats, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Polijas tautu. Mēs neuzbrūkam Polijai, bet gan diskutējam ar Polijas valdību.
Es arī neuzskatu, ka mūsu rīcībā esošie rīki ir pietiekami, tāpēc es vēlētos, lai mēs katru gadu vai katru otro gadu veidotu ziņojumus par likuma varas ievērošanu visās dalībvalstīs.
Mums jau ir problēmas Ungārijā, problēmas sākas Rumānijā un ar to jau būs jātiek galā nākamajai komisijai.
Kādā virzienā grib iet Lielbritānija?
Parunāsim par "Brexit". Jūs esat teicis, ka jums ir iestājies "Brexit" nogurums. Es gan neprasīšu, kur jūs atrodaties šajā noguruma skalā. Es vēlos uzzināt, vai mēs tuvojamies "Brexit" bez vienošanās jeb cietajam "Brexit"?
Es pie tā strādāju. Es neuzdrošinos teikt, ka visu laiku, bet es visu laiku strādāju pie tā, lai cieto "Brexit" novērstu. Tā būtu traģēdija Apvienotajai Karalistei un visam pārējam Eiropas kontinentam. Tuvākajās dienās mēs redzēsim, kāds būs šo smago debašu iznākums britu parlamentā, visā Lielbritānijā un arī šeit. Es nesen teicu, ka, ja mēs salīdzinātu britu parlamentu ar Ēģiptes sfinksu, sfinksa liktos kā atvērta grāmata.
Es tiešām nezinu, uz kurieni vai kādā virzienā Apvienotā Karaliste grib iet. Pēc britu iedzīvotāju suverēnā lēmuma izstāties no Eiropas Savienības mēs neesam centušies atriebties.
Tas ir slikts lēmums, taču tas ir britu iedzīvotāju lēmums. Un Lielbritānijai ir skaidri jāizskaidro katrs nākamais plānotais solis. Bet tās parlaments ir pilnībā nespējīgs vienoties par jebkuru no šīs problēmas aspektiem.
Pēc sešiem mēnešiem visas šīs raizes būs aiz muguras. Vai jūs dosities pensijā?
Ja es drīkstu tā teikt, tad es esmu veidojis Eiropu kopš 28 gados es tiku iecelts par Luksemburgas Eiropas lietu ministru. Pēdējos vairāk nekā 30 gados es esmu bijusi daļa no Eiropas ainavas un pēc aiziešanas no Eiropas Komisijas es negatavojos pamest savu mūža mīlestību – un tā ir Eiropa.
