"Čelsija Meninga paturēta apcietinājumā par atteikšanos sniegt liecību," ziņo vietne "The Sparrow Project". Citējot tiesnesi šajā lietā, vietne vēsta, ka nolemts Meningu paturēt apcietinājumā uz nenoteiktu laiku.
Par atteikšanos liecināt viņai var draudēt līdz pat 18 mēnešus ilgs cietumsods. Amerikāņu prese norāda, ka šī lieta saistīta ar ASV tieslietu ministrijas vēlmi novest līdz galam lietu pret "WikiLeaks" dibinātāju Džulienu Asānžu. Savukārt "WikiLeaks" notiekošo sauc par kārtējo apdraudējumu preses brīvībai.
Bijusī izlūkošanas analītiķe Meninga 2013.gada augustā ASV tika notiesāta par spiegošanu un citiem noziegumiem pēc savas atzīšanās, ka nodevusi slepenus valdības un armijas dokumentus vietnei "WikiLeaks".Starp nopludinātajiem dokumentiem bija gan milzīgs skaits ASV valsts Departamenta diplomātiskās sarakstes dokumentu, gan dažādi noslepenoti video, kuros, piemēram, redzams, kā amerikāņu helikopters 2007. gadā Irākā apšauda civiliedzīvotājus un žurnālistus.
Karatiesa Meningu atzina par vainīgu 20 apsūdzības punktos. Viņa tika aizturēta 2010.gadā un pavadīja ieslodzījumā armijas cietumā Kanzasas štata Levenvērtas fortā apmēram septiņus gadus no piespriestā 35 gadu cietumsoda.
Turpinoties īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanai par iespējamo prezidenta Donalda Trampa kampaņas saistību ar Krieviju, Čelsija Meninga tika aicināta sniegt jaunas liecības. Prokurori ir paziņojuši par viņu rīcībā esošiem pierādījumiem, kas apliecina Trampa ilggadējā sabiedrotā Rodžera Stouna sakarus ar "WikiLeaks" un tā dibinātāju Asānžu, kurš jau vairākus gadus ir radis patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Arī Trampa bijušais jurists Maikls Koens ir apgalvojis, ka Stouns Trampu savulaik ir informējis par iespēju nopludināt milzīgu apjomu ar e-pastiem, kas varētu kaitēt demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones kampaņai. Stouns gan šādus apgalvojumus ir kategoriski noraidījis.
Šajā lietā Čelsijai Meningai apmaiņā pret liecināšanu lielās tiesas piesēdētāju žūrijas priekšā esot solīta imunitāte. Taču, kā kļuvis zināms,
Meninga šādas liecības par militāro un diplomātisko dokumentu nopludināšanu sniegt ir atteikusies, paziņojot, ka viņai joprojām ir ētiski iebildumi pret lielās žūrijas sistēmu un viņa paliek pie savām pirms gadiem sniegtajām liecībām.
Tieši tāpēc tiesa ir nolēmusi viņu aizturēt uz nenoteiktu laiku, turklāt nevis, lai viņu sodītu, bet gan lai piespiestu sniegt liecības. Viņas advokāti paziņojuši, ka Meninga apcietinājumā var atrasties līdz lielās žūrijas beigām, taču ne ilgāk kā 18 mēnešus. Šis tiesas lēmums, visticamāk, gan tiks apstrīdēts.
Kā norāda amerikāņu prese, notiekošais ap Čelsiju Meningu apliecina tikai to, ka ASV tieslietu departaments joprojām cenšas pabeigt izmeklēšanu pret Asānžu, kurš joprojām bažījas par viņa izdošanu Savienotajām Valstīm. Pats Asānžs ir paziņojis, ka ASV noslēpumu publicēšana vietnē "WikiLeaks" ne ar ko neatšķiras no tā, ko dara masu saziņas līdzekļi, tāpēc viņam vajadzētu baudīt tādu pašu aizsardzību kā žurnālistiem.
Mennngas aizturēšanu komentējis arī "WikiLeaks", tviterī norādot, ka informācijas nopludinātāji un trauksmes cēlāji tagad tiek piespiesti sniegt liecības pret žurnālistiem un tiek ieslodzīti cietumā, ja atsakās sadarboties. Pēc "WikiLeaks" domām, šis esot jauns leņķis uzbrukumā preses brīvībai.
Meninga mūža lielāko daļu ir bijusi pazīstama kā vīrietis vārdā Bredlijs Menings, bet, jau atrodoties ieslodzījumā, lūdza, lai viņu uzskata par sievieti un dēvē par Čelsiju.
