Dienas ziņas

Eiropā samazinās inflācija

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Moldovas ministrs: Esam gatavi, ja situācija pasliktinātos

Ceļš uz ES – veids, kā garantēt demokrātiju un pilsoņu tiesību aizsardzību. Intervija ar Moldovas ārlietu ministru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 11 mēnešiem.

Ceļš uz Eiropas Savienību (ES) ir pareizākais veids, kā garantēt to, ka Moldova ir un paliek mierīga un demokrātiska valsts, kas spēj aizsargāt visus pilsoņus. Tā intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai sacīja Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku, kurš šonedēļ darba vizītē uzturējās Latvijā.

Intervija ar Moldovas ārlietu ministru Niku Popesku
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Jūsu vizīte Latvijā notiek vien pusgadu pēc tam, kad Moldova ieguva Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Cik nozīmīga ir šī vizīte Baltijas valstīs un kāpēc?

Niku Popesku: Moldovai un Latvijai vienmēr ir bijušas lieliskas attiecības – vēl pirms mūsu neatkarības kustībām mēs viena otru atbalstījām. Protams, Latvija ar laiku iestājās Eiropas Savienībā un NATO un kļuva pat vēl spēcīgāka Moldovas eirointegrācijas centienu atbalstītāja. Tāpēc šī vizīte ir jāskatās daudz ilgāku, ļoti labu attiecību kontekstā. Taču tagad, kad Moldova ir kļuvusi par Eiropas Savienības kandidātvalsti, mēs vēl ciešāk sadarbojamies ar Latviju un citām mūs atbalstošajām dalībvalstīm, kuras mums palīdzēs nokļūt Eiropas Savienībā. Protams, mūsu sarunu uzmanības centrā būs tieši mūsu eiropeiskie mērķi un veidi, kā mēs tos varam sasniegt ātrāk un labāk. Tāpat runāsim par mūsu valstu politiskajām attiecībām, kā arī veidiem, kā mēs varētu uzlabot sadarbību ekonomikā un citās jomās.

Jūs jau minējāt, ka viens no padomiem, kuru cerat sagaidīt no Latvijas, ir tas, kā ātrāk veikt nepieciešamās reformas un procesus, lai paātrinātu integrāciju. Kas ir tas padoms, kuru vēlaties visvairāk?

Valstij, kura vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, ir jāreformē pilnīgi viss. Un jūs to ļoti labi zināt, jo jūs tam gājāt cauri pirms 20 gadiem.

Mums ir jāmaina pilnīgi viss – mūsu institūcijas, sabiedrība, mūsu ceļi, darba instrumenti, slimnīcas un tā tālāk. Un to mēs arī darām.

Pašlaik mēs esam pašās pirmajās administratīvo procesu izveidošanas fāzēs, kad mēs veidojam darba grupas katrai sarunu sadaļai. Kaut kad nākotnē mums būs daudz lielāka skaidrība par to, ko tieši mēs vēlamies no sarunām ar Latviju, Igauniju, Zviedriju, Rumāniju vai citām valstīm.

Protams, jau tagad ir dažādas sadarbības jomas, par kurām mēs ar Latviju runājam un kurās sadarbojamies, tostarp tieslietu sistēmas reformēšanā. Taču mums noteikti vēl būs jāsēžas pie sarunu galda un jāapspriežas, kur Latvija pati būtu ieinteresēta mums palīdzēt un atbalstīt.

Kad cilvēki runā par Moldovu un tās Eiropas Savienības iestāšanās mērķiem, bieži vien tiek norādīts, ka pašlaik valstī ir ļoti proeiropeiski noskaņota valsts vadība. Vai jūs redzat, ka pēc kandidātvalsts statusa iegūšanas arī sabiedrības līmenī šis eirooptimisms ir palielinājies, vai arī joprojām ir diezgan daudz pesimistu?

Ir skaidrs, ka visus neatkarības gadus Moldovā vienmēr ir bijis proeiropeiski noskaņots sabiedrības vairākums. Galu galā, arī pirms pagājušā gada mēs ļoti daudz darījām, lai virzītos pretī Eiropas Savienībai. Ne velti mana ministrija jau kopš 2006. gada ir Ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrija. Mēs esam aktīvi strādājuši pie Eiropas likumu piemērošanas Asociācijas līgumam, mums ir bijusi brīva un padziļināta tirdzniecības zona ar Eiropas Savienību, divas trešdaļas no mūsu eksporta arī nonāk Eiropas Savienības tirgū. Tā kā Moldova jau daudzus gadus ir integrējusies Eiropas Savienībā. Taču tikai pagājušajā gadā arī Eiropas Savienība oficiāli atzina, ka šie centieni kādu dienu rezultēsies mūsu dalībā Eiropas Savienībā.

Protams, politika ir cikliska, un

arī Moldovā ir daudz eiroskeptiski noskaņotu cilvēku, taču arī viņi ir daļa no demokrātiskās sabiedrības kā jebkurā citā valstī.

Taču šīs reģionālās, ģeopolitiskās krīzes un Krievijas netaisnīgi uzsāktā kara Ukrainā kontekstā svarīgi ir tas, ka pilnīgi visi Moldovas iedzīvotāji grib dzīvot mierā. Visi grib dzīvot demokrātiskā sabiedrībā. Pat eiroskeptiķi negrib dzīvot kara zonā, autokrātiskā vai totalitārā sabiedrībā. Eiropa un ceļš uz Eiropas Savienību ir labākais veids, lai garantētu mūsu iedzīvotāju demokrātiskās tiesības neatkarīgi no tā, vai viņi grib iestāties Eiropas Savienībā vai ne. To arī mēs cenšamies skaidrot – mūsu ceļš uz Eiropas Savienību ir pareizākais veids, kā garantēt, ka Moldova ir un paliek mierīga un demokrātiska valsts un ka mēs spējam aizsargāt visus pilsoņus neatkarīgi no viņu ģeopolitiskajām preferencēm.

Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku
Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku

Jūs jau pieminējāt karu Ukrainā. Ir bijis daudz spekulāciju par Krievijas turpmākajiem plāniem, un ir izskanējuši minējumi, ka Moldova varētu kļūt par nākamo Krievijas mērķi. Galvenokārt, ņemot vērā arī situāciju Piedņestrā. Kā jūs attiecaties pret šādiem pieļāvumiem, un vai arī šajā ziņā iedzīvotāju vidū nav mainījies noskaņojums?

Mēs nevaram atļauties spekulēt, taču mums ir pienākums gatavoties visam iespējamo scenāriju spektram – gan pozitīviem, gan negatīviem pavērsieniem. Par pozitīvajiem scenārijiem – nekas daudz nav jādara, lai tos novērstu. Bet par negatīvajiem scenārijiem mēs esam ļoti piesardzīgi. Vienlaikus mēs ļoti cieši sadarbojamies ar mūsu partneriem – Rumāniju, Eiropas Savienības valstīm, ASV un citām, lai iegūtu aktuālu informāciju par notiekošo Ukrainā. Turklāt ne tikai par notiekošo kara laukā, bet arī par iespējamām sekām Moldovai. Pašlaik ne mēs Moldovā, ne mūsu partneri eiroatlantiskajā telpā neredzam nekādus tūlītējus vai nenovēršamus militārus draudus, kas tuvākajā nākotnē varētu tikt vērsti pret Moldovu.

Par spīti teiktajam, jā, mēs gatavojamies visiem iespējamajiem scenārijiem. Un darām to mēs kopā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO, kuri atbalsta mūsu brīvību, suverenitāti un eiropeiskumu.

Gan vizītē Latvijā, gan iepriekš vizītē Igaunijā jūs runājat arī par citiem drošības jautājumiem un spējām pretoties dažādiem izaicinājumiem, tostarp hibrīddraudiem un uzbrukumiem. Kurās sfērās jūs vēlaties saņemt lielāko palīdzību?

Jā, pilnīgi noteikti Moldova ir bijusi ļoti dažādu hibrīddraudu mērķis, turklāt daudzi no tiem nemaz nav sākušies pēdējos mēnešos vai pat gados.

Ja jūs paskatīsities kaut vai uz dezinformāciju, Moldova ir bijusi tai pakļauta vēl pirms mūsu neatkarības iegūšanas. Līdzīgi kā Latvija – paklausieties, kas tika teikts Krievijas televīzijā 1990. vai 1991. gadā par mūsu neatkarības kustībām. Īpaši lielas atšķirības ar mūsdienu propagandu nav. Tāpēc daudzi no šiem hibrīddraudiem mums nav jauni. Moldovas sabiedrība daudzus no šiem uzbrukumiem ir veiksmīgi atvairījusi, piemēram, mēģinājumus iznīcināt mūsu vēlmi virzīties pretī Eiropai vai centienus stiprināt demokrātiju.

Taču tagad mēs vēlamies pastiprināt un paātrināt sadarbību drošības un aizsardzības politikas jomās ar tādām valstīm kā Latvija un citas Eiropas valstis. Mēs jau tagad diezgan daudz palīdzības aizsardzības sfērā saņemam arī no Amerikas Savienotajām Valstīm, Rumānijas un Eiropas miera instrumenta, kā arī divpusēji no mūsu partneriem. Šāda palīdzība aptver gandrīz visas mūsu drošības un aizsardzības prasības, gan sākot ar maigākajām – hibrīddraudiem, dezinformāciju, kiberdrošību, sadarbību iekšlietu ministriju līmenī, gan smagākajām, kas paredz arī aizsardzībai nepieciešamo bruņojumu.

Mēs sākām runāt par eirointegrāciju. Kad jūs vēlētos tikt uzņemti Eiropas Savienībā?

Atkal jau – nav pareizi spekulēt ar šādām lietām. Mēs zinām, ka ceļš uz Eiropas Savienību balstās uz reformām un pārmaiņām mūsu valstī. Taču ir ļoti svarīgi, lai zvaigznes pareizi sastājas arī Eiropas Savienības pusē. No savas puses mēs esam apņēmības pilni izpildīt savus mājasdarbus, un mūsu mērķis ir to panākt līdz šīs desmitgades beigām – vairāk vai mazāk ap 2030. gadu. Protams, tas nebūs lēmums, kuru pieņems tikai Moldova, bet arī Eiropas Savienība. Un šeit jāatgādina, ka paplašināšanās jautājumos ir nepieciešama vienprātība.

Taču, kopumā runājot, mēs esam ļoti optimistiski noskaņoti, mēs esam izteikti proeiropeiski, daudzās sfērās mēs jau esam integrējušies, piemēram, tirdzniecībā. Mūsu demokrātija ir stiprinājusies, mūsu saiknes ar Rumāniju ir ļoti stipras un, tā kā mēs runājam rumāņu valodā, arī visi Eiropas likumi jau ir mūsu valodā, tāpēc tie pat nebūs jātulko. Mēs esam integrēti gan ekonomiski, gan kulturāli, taču, protams, mums vēl ir ļoti daudz darāmā. Un to mēs plānojam darīt nākamajā laikā – mazāk nekā desmitgadē.

Latvijas Televīzija: Kā fakts, ka jūsu zemē atrodas starptautiski neatzītā Piedņestra, kurā atrodas Krievijas armija, saasina jūsu drošības situāciju un apgrūtina ceļu uz Eiropas Savienību?

Protams, šāds separātisma konflikts un fakts, ka uz mūsu zemes atrodas Krievijas armija, nav patīkama situācija.  Mēs ļoti smagi strādājam, lai panāktu reintegrāciju un Krievijas karaspēka izvešanu caur mierīgu dialogu. Mēs neatlaidīgi uzstājam, ka krieviem ir jāizved savs karaspēks un mēs runājam ar Piedņestras administrāciju, lai atrisinātu konfliktu mierīgā ceļā.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka Krievijas armija Piedņestrā netiek apgādāta ar papildus ekipējumu vai karavīriem kopš 2014. gada, kad tranzīts caur Ukrainu tika slēgts pēc Krimas aneksijas un kara sākšanās Donbasā līdz ar to mēs nerunājam par tik lielu militāro klātbūtni, kāda apdraud Ukrainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti