Pēc garām un smagām diskusijām, kas sākās jau pirms 10 gadiem, Eiropas valstīm aizvadītajā nedēļā beidzot izdevās panākt progresu Eiropas "vienoto debesu” reformas virzībā. Visu 28 dalībvalstu satiksmes ministri ir piekrituši, ka aviolidojumu uzraudzības sistēma ir jāmaina, apvienojot spēkus. Tomēr velns, kā parasti, slēpjas detaļās.
“Šodien mēs esam spējuši atrast kopīgu pieeju šīs reformas virzībai. Man tā ir zīme, ka valstis vēlas spert skaidrus un ambiciozus soļus, lai uzlabotu aviācijas sektora konkurētspēju. Mēs visi piekrītam jautājuma būtībai. Es to augsti novērtēju, jo tas nozīmē, ka mēs virzāmies pareizajā virzienā,” skaidro ES transporta komisāre Violeta Bulca.
Reformu ar nosaukumu "Eiropas vienotās debesis" atbalsta gan Eiropas Komisija, gan aviokompānijas. Vidēji dienā Eiropā tiek veikti 28 000 lidojumu. Tādēļ gaisa satiksmes kontroles vienkāršošana varētu ļaut ietaupīt aviokompānijām līdz pat trīs miljardiem eiro gadā. Savukārt pasažieri varētu ietaupīt līdz pat sešiem miljardiem, liecina Eiropas Aviokompāniju asociācijas dati. Labums no taisnākiem lidojumu koridoriem būtu arī videi, jo samazinātos CO2 izmešu skaits. Tomēr gaisa satiksmes dispečeri nav tik optimistiski, jo daudzi no viņiem varētu zaudēt darbu.
To sarunā ar Latvijas Radio nesen atzina arī Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas direktors Tonijs Tailers, kura vadītā organizācija pārstāv 250 aviokompānijas visā pasaulē. “Mēs vēlamies, lai tiktu samazināts gaisa satiksmes kontroles centru skaits, jo tieši šeit slēpjas lielākās izmaksas. Mēs piedāvājam, lai to būtu ne vairāk kā 40. Ja godīgi, tas tāpat ir krietni vairāk, nekā ir patiešām nepieciešams, bet mēs vienkārši mēģinām būt reālistiski par to, ko ir iespējams panākt. Tāpat mēs gribētu, lai tiktu modernizētas gaisa satiksmes uzraudzības sistēmas, plašāk ieviešot mūsdienu tehnoloģijas,” stāsta Tailers.
Tailers teic, ka gan viņš, gan viņa priekšgājēji aktīvi lobē Vācijas un citu valstu valdību, lai panāktu reformas virzību. Tomēr tas esot ļoti sarežģīti, jo arī spiediens no aviodispečeru organizācijām esot spēcīgs.
Turklāt jautājums par valsts gaisa telpas uzraudzību ir arī emocionāli jūtīgs. “Visam projektam ir zināmā mērā nepareizs nosaukums, jo mums nebūs patiešām "vienoto debesu". Bet, ja mēs spēsim panākt, ka gaisa telpa tiek pārvaldīta, savstarpēji sadarbojoties un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, lai samazinātu dažādas izmaksas, tas jau būs liels solis uz priekšu. Godīgi sakot, mēs esam ļoti tālu no tā, lai visu gaisa telpu uzraudzītu viena iestāde. Tādēļ es saku, ka šai iecerei ir nepareizs nosaukums. Bet, ja mēs spētu būtiski uzlabot esošo situāciju, tas jau būtu liels panākums. Bet to panākt ir ārkārtīgi sarežģīti,” skaidro Tailers.
Vēl viens no klupšanas akmeņiem, kas, iespējams, būs jārisina Latvijas prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusgadā, ir strīds starp Spāniju un Lielbritāniju par Gibraltāru un tā gaisa telpu. Šis ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums, kas var apdraudēt turpmāko reformas virzību.
