Kā šis process attīstījies un turpinās? To viesojoties Suleimanijā, centās noskaidrot LTV filmēšanas grupa.
Nokārtojis vairāk nekā 500 vīzu
Suleimanija ir otrā lielākā pilsēta Kurdistānas reģionā. Baltkrievijas vārds šeit ir visu to mutēs, kas domājuši par aizbraukšanu no Irākas. To uzzinām, viesojoties vienā no pilsētas populārākajām tūrisma aģentūrām.
Uz Alana Mohameda tūrisma kompānijas ar nosaukumu “Cerība dzīvei” galda guļ vairākas Irākas kurdu pilsoņu pases. Tās gaida savu kārtu, proti, atļauju ceļam uz Baltkrieviju. Bet tā ir tikai maza daļa no lielā klāsta, kas te bija atradies iepriekš.
“Mēs sākām kopš janvāra, bet tad jūlijā strauji pieauga pieprasījums pēc vīzām. Ja sākumā tās maksāja ap 500 dolāru, tad vēlāk cenas strauji cēlās – līdz pat 3500 dolāriem,” stāsta aģentūras vadītājs Muhameds.
Kopš vasaras vidus viņš Irākas kurdiem ir nokārtojis vairāk nekā 500 vīzu un tūrisma ceļojuma pakešu uz Baltkrieviju, kurā iekļautas avio biļetes, viesnīca un apdrošināšana. Tikai problēma tāda, ka šīs tūristu vīzas ir derīgas uz nedēļu, bet to saņēmēji nevis atgriežas Irākā, bet dodas uz Baltkrievijas un Polijas robežu cerībā iekļūt Eiropā.
“Diemžēl man jāatzīst, ka informācijas trūkuma un aklas uzticēšanās dēļ mūsu cilvēki ir devušies tur un kļuvuši par sistēmas upuriem. Jo arī tagad mums ir jautājums, kādēļ Baltkrievija tik viegli irākiešiem deva vīzas.
Sākumā mēs tiešām bijām pārliecināti, ka tas ir tūrismam, bet viss izrādījās citādāk. Mēs esam bijuši kārts Baltkrievijas rokās, ko izspēlēt pret Eiropu. Bet mēs to līdz pašam pēdējam nezinājām,” apgalvo Muhameds.
Pārdevuši mājas un mašīnas, lai tiktu uz Eiropu
Tūrisma aģentūras ceļu uz Baltkrieviju pašas nereklamējot, to viņu vietā izdara sociālie tīkli un īpašas mājaslapas internetā, kas kurdu valodā piesola vieglu nokļūšanu no Baltkrievijas uz Eiropas Savienības valstīm.
“Lai kas arī veidotu šos profilus, tie noteikti neesam mēs. Mēs nemaz nedrīkstam to darīt. Tie ir cilvēku kontrabandisti, kas dara visu, lai nopelnītu naudu,” stāsta aģentūras vadītājs Muhameds.
Kopš vairākas lidsabiedrības ir aizliegušas Irākas pilsoņiem iegādāties aviobiļetes lidojumam uz Minsku, pieprasījums pēc vīzām un ceļojuma uz Baltkrieviju ir krities, taču nebūt ne sarucis pavisam. Vaicāju, vai zinot situāciju, Alans arī cenšas savu klientus atrunāt.
“Protams, saprotot, kādam nolūkam cilvēki pieprasa šos ceļojumus, es viņiem saku, ka situācija ir ļoti sarežģīta un nevajag savas ģimenes, bērnus pakļaut tādam riskam, taču, ja viņi ir izlēmuši, es vairs nevaru viņus apturēt.
Viņi ir pārdevuši mājas un mašīnas, aizņēmušies naudu, lai varētu atļauties vīzas. Un viņiem nerūp mūsu piedāvājums, viesnīcas, brokastis, viņiem ir viens mērķis – robeža.”
Palielinās interese par ceļu caur Ukrainu
To, ka vairāki tūkstoši kurdu ir iestrēguši uz Baltkrievijas robežas, cenšoties nelegāli nokļūt Eiropā, šeit, Suleimanijā, zina faktiski katrs, un tas ir process, kam ļoti seko līdzi. Internetā ceļo video no robežas, ir pat sacerētas dziesmas par godu migrantiem.
“Protams, visi zina par šo Baltkrievijas situāciju. Bet daudzi no šejienes dodas prom, jo ir augsts bezdarbs un ir bažas par nākotni. Politiski un ekonomiski te nav stabili. Mūs izmanto ne tikai Baltkrievija. Mēs esam viegls kumoss daudziem,” stāsta Suleimanijas iedzīvotājs Muhameds Salahs.
“Protams, ka esmu dzirdējis par Baltkrieviju un to, ka cilvēki dodas turp. Šeit nav nākotnes. Es pats, ja varētu, dotos turp piecu minūšu laikā,” piebalso Moahs Sersejs.
Irākas kurdi saprot, ka ir kļuvuši par Lukašenko režīma manipulācijas ķīlniekiem, taču maisam gals ir vaļā un viņi neatmet cerību nokļūt Eiropā.
Alana Mohemeda ceļojuma aģentūrā šobrīd arvien populārāki kļūst pieprasījumi tūrisma vīzām uz Baltkrievijas kaimiņvalsti Ukrainu. Kā viņš pats saka, visticamāk, pircēji atkal ir kāda manipulēti un ar līdzīgu aicinājumu – nelegāli šķērsot robežu, lai nokļūtu Eiropas Savienībā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
