Pasaules panorāma

Kalnu Karabaha – bēgļi un jaunā fronte

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. (Ar surdotulkojumu)

Ceļ trauksmi par humāno situāciju Austrumāfrikā

Ceļ trauksmi par humāno situāciju Austrumāfrikā

Bažas par bēgļu plūsmām un reģionālas humānās krīzes saasināšanos īpaši uzplaiksnījušas Austrumāfrikā. Tas saistīts ar karadarbību pēc iedzīvotāju skaita Āfrikas otrā lielākajā valstī Etiopijā. Vienlaikus humāno situāciju pasliktina arī Covid-19 izplatība un ilgstošas problēmas ar pārtikas piegādi.

Miera prēmijas laureāts sāk karu. Šī Āfrikas raga ģeopolitikas ironija pēdējā mēneša laikā bieži izmantota, lai raksturotu bruņoto konfliktu Etiopijā ar potenciāli smagām sekām visam reģionam. 

Etiopijas premjerministrs Abiujs Ahmeds, ieguvis starptautisku atzinību par attiecību normalizēšanu ar kaimiņvalsti Eritreju, ar kuru tika karots gadu desmitiem ilgi, uzsācis militāru ofensīvu savas valsts iekšienē – tigraju etniskās minoritātes apdzīvotajā ziemeļu reģionā.

Konflikta pamatā ir Etiopijas valdības vēlme centralizēt valsti, izbeidzot senas politiskās privilēģijas, balstītas etniskajā piederībā.

No šī ciltisma lielākie ieguvēji ilgstoši bija tigraji. Lai gan šī etniskā grupa veido vien piecus procentus no visiem iedzīvotājiem, valsts politikā tā dominēja pēdējos 30 gadus un tagad ķērusies pie ieročiem pret jauno premjerministru. 

Aizvadītajā nedēļas nogalē Etiopijas spēki ieņēma tigraju apdzīvotā reģiona lielāko pilsētu, taču tigraji sola cīnīties līdz pēdējam partizānu karā. Abas puses vaino viena otru etniskajā tīrīšanā, kurā esot nogalināt simtiem cilvēku. Nobela miera prēmijas laureātam un reformatoram Ahmedam tagad nākas taisnoties par apsūdzībām kara noziegumu izdarīšanā.

"Mūsu aizsardzības spēki nav nogalinājuši nevienu civiliedzīvotāju nevienā pilsētā. Nevienas valsts bruņotie spēki nav kompetentāki par mūsējiem. Mums ir ļoti disciplinēti un varonīgi karavīri!" apgalvoja Etiopijas premjerministrs.

Tigraju solījums turpināt karu pret centrālo valdību rada risku, ka reģionā vēl vairāk padziļināsies ilgstošā humānā krīze.

Tieši Tigrajā uzturas gandrīz 100 000 Eritrejas bēgļu, kuru nometnēs trūkst gan pārtikas, gan dzeramā ūdens. 

Tikmēr aptuveni 45 000 Etiopijas tigraju devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalsti Sudānu, kas pati par sevi ir viena no nabadzīgākajām, pilsoņu kara un bada šaustītajām Austrumāfrikas valstīm. Turklāt jau uzņēmusi ap miljonu bēgļu no Dienvidsudānas – pasaules jaunākas valsts, kas dzima no vēl viena ilgstoša asiņaina pilsoņu kara.

"Es nāku no pilsētas, kurā sprāga ļoti daudz smago ieroču. Bija daudz nogalināto, arī mani draugi, arī viena mana drauga tēvs. Es nemaz nezinu, vai šeit ir mana ģimene," teica bēglis Samuels Tesfajs no Etiopijas.

ANO pašreizējo situāciju sauc par pilna mēroga reģionālo humāno krīzi.

Humānās palīdzības organizācijas nespēj pilnībā nodrošināt cilvēkiem nepieciešamo, tāpēc ANO Bēgļu aģentūra uzrunā starptautisko sabiedrību.

"ANO Bēgļu aģentūrai un humāno organizāciju kopienai nepieciešami vēl 150 miljoni ASV dolāru nākamā pusgada laikā, lai palīdzētu Sudānas valdībai pārvarēt šo bēgļu krīzi," teica ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.

Tiek arī uzsvērts, ka bēgļi un iekšēji pārvietotās personas pašlaik ir visapdraudētākās grupas saistībā ar Covid-19 izplatību. Lai gan kopumā Āfrikas kontinentā vīrusa izplatība ir zemāka nekā Eiropā un Ziemeļamerikā, Etiopijā atklāto infekcijas gadījumu skaits jau pārsniedzis 100 000, kas ir augstākais rādītājs reģionā. Pasaules Pārtikas programma lēš, ka Covid-19 izraisīto problēmu dēļ akūtu badu Austrumāfrikā cieš gandrīz divreiz vairāk cilvēku nekā parasti.

"Kad tev ir cilvēki priekšā, kuri ir atkarīgi no mūsu pārtikas, ir ļoti grūti pateikt – šomēnes tu varēsi to saņemt, bet tu ne!" stāstīja Pasaules Pārtikas programmas pārstāve Sudānā Inge Broiere.  

Un arī ar bruņoto konfliktu un vīrusa izraustītajām problēmām 2020. gadā Austrumāfirkas reģiona likstu raksts nebeidzas. 2020. gadā pārdzīvota arī klimata pārmaiņu veicināta postoša plūdu sezona, kā arī pieredzēta ceturtdaļgadsimta laikā augstākā siseņu baru aktivitāte, kuras dēļ pārtikas krīze kļuvusi vēl dziļāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt