Taču šī vizīte tā arī nenotika, jo tās priekšvakarā Čehiju satricināja ziņas, ka Krievijas slepenie dienesti, visticamāk, sarīkojuši 2014. gadā notikušos sprādzienus Čehijas munīcijas noliktavā, kur gāja bojā divi cilvēki.
Krievija neatzīst savu vainu
Čehija nekavējoties nolēma izraidīt virkni Krievijas vēstniecības darbinieku, ko uzskata par Krievijas specdienestu aģentiem; Maskava atbildēja ar līdzīgu soli, izraidot Čehijas diplomātus. Čehija grasās pieprasīt no Maskavas kompensāciju par sprādzieniem: gandrīz 40 miljonus eiro.
Prāgas un Maskavas attiecības kopš šī skandāla ir noslīdējušas līdz zemākajam punktam vairāk nekā 30 gadu laikā.
“Attiecības ir zemākajā līmenī kopš 1989. gada. Tās gandrīz nemaz nepastāv. Līdz maija beigām Krievijai būs jāsamazina savas vēstniecības darbinieku skaits līdz tādam pašam līmenim, kā mums ir Maskavā. Tas nozīmē, ka vēl aptuveni 65 cilvēkiem būs jāaizbrauc no Čehijas.
Nav pazīmju, ka Krievija būtu gatava atzīt vainu par šiem notikumiem. Taču mūsu drošības un izlūkdienestiem nav šaubu, kas stāv aiz šiem sprādzieniem,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta domnīcas “European Values” Austrumeiropas programmas vadītājs Dāvids Stulīks.
Prezidents pret savu tautu
Šaubas par drošības dienestu secināto gan sējis Čehijas prezidents Milošs Zēmans, kurš tiek uzskatīts par Kremlim labvēlīgi noskaņotu. Aprīlī pēc nedēļu ilgas klusēšanas viņš pauda, ka sprādzienu varēja izraisīt arī cilvēciska kļūda. Pat Zēmana sabiedrotais, Čehijas premjers Andrejs Babišs, noraidīja viņa teikto, paziņojot, ka tā nav taisnība.
Dažas dienas vēlāk Prāgā tūkstošiem cilvēku izgāja protestos pret prezidentu, viņu apsūdzot par Kremļa vēstījuma izplatīšanu un pieprasot Senātam izvirzīt apsūdzības pret Zēmanu par valsts nodevību.
“Ir daudz iemeslu, lai protestētu, taču šodien tas ir tāpēc, ka prezidents rīkojas tā, it kā viņš karotu ar paša tautu,” pavēstīja protestētājs Jans Tipals.
Izgaismojot spriedzi Krievijas un Čehijas attiecībās, pagājušajā nedēļā izvērtās saspringta situācija pie Prāgas Olšanskas kapsētas, kur apglabāti Sarkanās armijas karavīri. Nolikt vainagus ieradās prokremlisko motociklistu kluba “Nakts vilki” atbalstītāji.
Viņus sagaidīja protestētāji ar Eiropas Savienības un NATO karogiem, kaila Vladimira Putinu statuju un plakātiem kā “Sveicam Krievijas teroristu federācijas delegātus”.
Kremļa propaganda
“Tur nebija neviena “Nakts vilku” locekļa no Krievijas. Tie bija viņu čehu atbalstītāji, kas ir citu Čehijas un Slovākijas motociklistu klubu biedri. Attieksme pret viņiem šeit ir absolūti negatīva,” stāsta Dāvids Stulīks.
“Visi šie hibrīdā informatīvā kara veidi kā šo “baikeru” izmantošana, Čehijā tiek vērtēti ļoti negatīvi. Bet no otras puses, viņiem bija atļauts nolikt ziedus pie padomju karavīru kapiem. Nevienam ar to nav problēmu, karavīrus var pieminēt.
Mēs drīzāk esam pret vēsturisko faktu un notikumu ļaunprātīgu izmantošanu. Esam pret šo karavīru nāves izmantošanu Kremļa propagandas mērķiem.”
Čehijas politikas eksperts Stulīks spriež, ka Čehijā gaidāmi vēl vairāki saspringti mēneši, vismaz līdz parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas oktobra sākumā. “Visām pašlaik notiekošajām lietām ir dziļa ietekme uz iekšpolitisko stāvokli.”
