“Kad es apmeklēju Izraēlas parlamentu, es jau sacīju, ka diemžēl es neesmu diktators. Tādēļ es varu tikai aktualizēt šo jautājumu valsts augstāko amatpersonu sanāksmē, kas notiks aptuveni pēc mēneša. Aizsardzības ministrs jau ir izteicies, ka Kosovas neatkarības atzīšana bija kļūda. Tādēļ vismaz viņš būs manā pusē. Un to, kuri nostāsies pretējā pusē, mēs redzēsim pēc mēneša,” sacīja Zemans.
Zemans atzīmēja, ka tas ir tikai viņa personīgais viedoklis. Tomēr prezidenta preses sekretārs vēlāk apstiprināja, ka valsts galva patiešām gatavojas apspriest šo ieceri ar Čehijas valdību.
Savu nostāju Čehijas prezidents pamatoja ar neseno Hāgas kara noziegumu tribunāla paziņojumu. Šovasar tribunāls izteica vēlmi iztaujāt Kosovas premjeru Ramušu Haradinaju par Kosovas Atbrīvošanas armijas pastrādātajiem noziegumiem pirms aptuveni 20 gadiem.
Lai nemestu ēnu uz savu valsti, Haradinajs paziņoja par atkāpšanos no premjera amata. Tomēr tā kā jauna valdība vēl nav izveidota, viņš turpina pildīt premjera pienākumus.
Haradinajs jau iepriekš ir ticis apsūdzēts kara noziegumos, tomēr tika divreiz attaisnots Hāgas tribunālā.
Čehijas prezidents ar savu paziņojumu ir nācis klajā oficiālās vizītes laikā Serbijā, kopīgajā preses konferencē ar šīs valsts prezidentu Aleksandru Vučiču.
Attiecības starp Serbiju un Kosovu joprojām ir ļoti sarežģītas, un Belgrada neatzīst Kosovas atdalīšanos.
Uz Zemana izteikumiem jau ir reaģējis Čehijas Senāta priekšsēdētājs Jaroslavs Kubera. Viņš ir sacījis, ka prezidenta vēlme pārskatīt Kosovas neatkarības atzīšanas lēmumu esot nereālistiska. Kubera pieļāva, ka Zemans varētu būt šo sacījis, lai izdabātu serbiem. Tomēr prezidentam neesot nekādu pilnvaru, lai pieņemtu šādu lēmumu.
2008. gadā pasludināto Kosovas neatkarību ir atzinis vairums Eiropas Savienības valstu, bet ne visas.
