"Nē, protams, nē. Es gribu mieru, es negribu karu. Un es nekādos apstākļos nesūtītu mūsu bērnus un mūsu sieviešu bērnus karā," atbildot uz debašu moderatora jautājumu, sacīja ekspremjers.
Babiša izteikumi tūlīt pat izpelnījās čehu politiķu nopēlumu, kritiku paudis arī vicepremjers Marians Jurečka.
"Es atvainojos visiem Polijas un citu sabiedroto pilsoņiem. Saistības, kas izriet no mūsu dalības NATO, ir un paliks spēkā, neraugoties uz to, ko Andrejs Babišs šodien sacīja debatēs," tviterī uzsvēra vicepremjers.
Vēlāk pats Babišs tviterī sākotnējos izteikumus koriģēja, apgalvojot, ka televīzijas debatēs neesot vēlējies atbildēt uz hipotētiskiem jautājumiem par uzbrukumu Baltijas valstīm vai Polijai.
"Esmu pārliecināts, ka tas nenotiks. (..) Pasaules politiķu atbildība ir nepieļaut karu. Tomēr, ja uzbrukums tiešām notiktu, es, protams, ievērotu [NATO līguma] 5. pantu. Par to strīdu nav," viņš taisnojies.
Babišs norādīja, ka nekad nav apšaubījis NATO kolektīvo aizsardzību un vienkārši neesot gribējis iztēloties jauna kara scenāriju.
Babiša sāncensis, atvaļinātais armijas ģenerālis un bijušais NATO militārās komitejas vadītājs Petrs Pavels paziņoja, ka Čehijai kā NATO valstij ir pienākums uzbrukuma gadījumā palīdzēt citām alianses dalībvalstīm.
Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 13. un 14. janvārī Pavels saņēma 35,34% balsu, bet Babišs – 35,04% balsu.
Prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 27. un 28. janvārī.
