Zemans nesen izpelnījās kritiku, jo apšaubīja Čehijas drošības iestāžu apgalvoto, ka Krievijas specdienesti ir vainojami pirms vairākiem gadiem notikušajos sprādzienos Čehijas munīcijas noliktavā.
Uzskata par nepiemērotu amatam
Čehijas prezidenta amatu Zemans ieņem kopš 2013. gada, kad viņš uzvarēja pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās. 2018. gadā viņš tika ievēlēts uz otro termiņu, kas beigsies 2023. gada martā.
Savas prezidentūras laikā Zemans ir veidojis ciešāku sadarbību ar Krieviju un Ķīnu. Viņš kritizējis Eiropas Savienības lēmumus, piemēram, sankciju noteikšanu pret Krieviju pēc Krimas aneksijas.
Senāta Ārlietu, aizsardzības un drošības komisija šonedēļ nāca klajā ar 45 lappušu biezu analīzi par prezidenta Zemana darbu. Dokumentā secināts, ka Zemans ir nepiemērots amatam, paziņoja komitejas vadītājs Pāvels Fišers.
“Milošs Zemans nav spējīgs pildīt savus amata pienākumus. Reizēm viņš ir dezorientēts un nespēj saskaņot savu rīcību ar valdību. Viņš arī traucē valsts drošības un aizsardzības dienestiem pildīt to pienākumus un kopumā rīkojas pretrunā ar savu amata zvērestu,” sacīja Fišers.
Veselības problēmas
Publicētajā dokumentā teikts, ka Zemana padomniekiem ir liela ietekme uz prezidenta lēmumiem. Senatori bažījas par valsts galvas veselības stāvokli, jo nesen Zemans sāka izmantot ratiņkrēslu. Viņš jau pirms vairākiem gadiem atzina, ka cieš no diabētiskās neiropātijas.
Zemans nekad nav izcēlies ar veselīgu dzīvesveidu, viņš bijis kaislīgs smēķētājs, kurš izsmēķējis pat divas paciņas dienā. Kādā intervijā viņš dižojās, ka iztukšo sešas glāzes vīna un trīs mēriņus stipro dzērienu dienā.
Zemans slavēja viskija mīļotāju Vinstonu Čērčilu un atgādināja, ka nacistu vadonis Ādols Hitlers bija atturībnieks un veģetārietis, un “mēs visi zinām, kā tas beidzās”. Savulaik čehi dedzīgi apsprieda video, kurā izskatījās, ka Zemans pilda savus amata pienākumus reibumā.
Senatoru sagatavotajā analīzē arī teikts, ka Zemana publiskie izteikumi un rīcība palīdz Krievijai un Ķīnai. Čehijas drošības dienesti ilgstoši ir norādījuši uz šo valstu specdienestu pastiprinātajām aktivitātēm Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstī, kā arī centieniem šķelt Čehijas sabiedrību.
Krievu aģenti
Fišers piebilda, ka jau sen uzskata Zemana darbību par nekonstitucionālu. Kulminācija tam bijuši prezidenta nesenie izteikumi saistībā ar 2014. gadā notikušajiem sprādzieniem munīcijas noliktavā Vrbetices ciematā Čehijas austrumos.
Čehijas drošības iestādes par līdzdalību sprādzienu sarīkošanā tur aizdomās Krievijas specdienestu aģentus Aleksandru Miškinu un Anatoliju Čepigu, kuri bija iesaistīti arī Lielbritānijā dzīvojošā bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanā 2018. gadā.
Zemans aprīļa beigās intervijā Čehijas televīzijai paziņoja, ka valsts pretizlūkošanas dienesta rīcībā neesot nekādu pierādījumu par abu Krievijas spiegu atrašanos Vrbeticē laikā, kad tur notika sprādzieni.
Čehijas opozīcijas politiķi apsūdzēja Zemanu valsts pretizlūkošanas dienestu diskreditēšanā.
Noraida pārmetumus
Nākamnedēļ Senātā ir gaidāms balsojums par Ārlietu, aizsardzības un drošības komisijas ierosinājumu atbrīvot Zemanu no amata.
Prezidenta kanceleja kā nepamatotus noraidīja komisijas secinājumus un apsūdzēja Senāta locekļus uzbrukumā konstitucionālajai kārtībai, brīvībai un demokrātijai.
Zemana preses sekretārs Jirži Ovčāčeks apsūdzēja Senāta komisijas locekļus apvērsuma plānošanā un pieprasīja tiesībsargājošajām iestādēm nekavējoties uzsākt izmeklēšanu.
Ja Senāts atbalstīs Zemana atstādināšanu no amata, tad par to būs jābalso arī parlamenta apakšnamam – Pārstāvju palātai. Taču vairums apakšpalātā pārstāvēto partiju ir paziņojušas, ka neatbalstītu Zemana atstādināšanu.
