Parlamenta atlaišanu atbalstīja 140 deputātu. Ierosinājuma apstiprināšanai bija nepieciešams 120 deputātu atbalsts. Prasību atlaist parlamentu iesniedza trīs lielākās partijas - labējā "TOP 09", Komunistiskā partija un kreisi noskaņotā Sociāldemokrātu partija -, kam ir 122 no 200 vietām parlamentā.
Čehijas konstitūcija paredz, ka parlamentu var atlaist tikai ar prezidenta piekrišanu, un viņam vēlēšanas jāizsludina 60 dienu laikā pēc parlamenta atlaišanas.
Prezidents Milošs Zemans pagājušajā nedēļā paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments nobalsos par savu atlaišanu, ārkārtas parlamenta vēlēšanas Čehijā notiks 25.-26.oktobrī. Kārtējās parlamenta vēlēšanas Čehijā bija paredzētas nākamā gada maijā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ārkārtas vēlēšanās uzvarēs trīs partijas, kas rosināja parlamenta atlaišanu. Tiek pieļauts, ka nākamais premjerministrs būs sociāldemokrātu līderis Bohuslavs Sobotka.
Politiskā krīze Čehijā sākās jūnijā, kad labēji centriskais premjerministrs Petrs Nečass atkāpās pēc tam, kad viņa mīļākā un biroja vadītāja Jana Nagjova tika aizturēta un apsūdzēta kukuļošanā un dienesta pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā.
Pēc tam Zemans 10.jūlijā apstiprināja bezpartejiskā premjera Jirži Rusnoka valdību, ko bija nodēvējis par tehnokrātisku ekspertu valdību. Šajā valdībā lielākoties ir Zemana sabiedrotie.
Tomēr Rusnoka vadītā valdība otrdien oficiāli demisionēja pēc tam, kad 7.augustā parlaments tai izteica neuzticību. Valdība darbu turpinās līdz ārkārtas vēlēšanām.
Čehijā jau pusotru gadu valda recesija. Analītiķi ir norādījuši, ka pašreizējā politiskā krīzi valsts ekonomiku ietekmē nedaudz. Centrālā banka prognozē, ka Čehijas ekonomika šogad sašaurināsies par 1,5%.
