PSRS maršala Ivana Koņeva pieminekļa pārcelšana uz Čehijas vēsturiskās atmiņas muzeju, tā laukuma pārsaukšana nogalinātā Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova vārdā, kur atrodas Krievijas vēstniecība, kā arī piemiņas zīmes izlikšana vienā no Prāgas rajoniem PSRS naidīgajai ģenerāļa Vlasova armijai, - visu šo pasākumu dēļ Krievija pret Čehiju pēdējā laikā izvērsusi asu kampaņu, tiek vainota arī kiberuzbrukumos un plānos uzbrukt vai pat noindēt Prāgas mēru un divus citus Maskavai netīkamus Čehijas galvaspilsētas politiķus, tāpēc viņus pašlaik pastiprināti uzrauga policija.
"Līdz pat šodienai Krievija nespēj paskatīties pati uz savu vēsturi. Viņi ne tikai nepieņem, ka citiem ir tiesības interpretēt un raudzīties uz vēsturi no sava skatu punkta, bet viņi arī uzskata, ka viņiem pašiem vēsture ir jāpārraksta," atzina Prāgas Ržeporjes rajona stārasts Pavels Novotnijs.
Otrā pasaules kara beigu atceres pasākumu lakā bijušais NATO militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pāvels uzsvēris, ka Čehija darīšot visu nepieciešamo, lai aizstāvētu savu valsti no Krievijas agresijas.
"Es domāju, ka mūsu gadījumā ir tikai absolūti normāli, ka paceļam balsi pret šo absolūti nepieņemamo rīcību, pat gadījumā, kad runājam par tik lielu valsti kā Krievija. Ilgtermiņā Krievija ciena tikai spēku, un viņi netur noslēpumā, ka viņus cienīt nozīmē baidīties no viņiem. Mēs nevēlamies baidīt Krieviju, taču gribam, lai mūs uztver nopietni, un tas notiks tikai tādā gadījumā, ja arī mums pašiem būs pietiekami daudz spēka kā Čehijas Republikai. Un to varam panākt, tikai būdami daļa no kolektīvām organizācijām," pauda bijušais NATO militārās komitejas priekšsēdētājs Petrs Pavels.
Saistībā ar apsūdzībām par to, ka Krievijas specdienesti varētu būt plānojuši saindēt Prāgas mēru, Krievijas vēstniecība iesniegusi protesta notu Čehijas ārlietu ministrijai. Tikmēr Čehija pastiprinājusi apsardzi savai vēstniecībai Maskavā, kurai jau vairākkārt uzbrukts.
