Politiskā situācija Čehijā pēc oktobra sākumā notikušajām parlamenta vēlēšanām bija krietni neskaidra. Par turpmāko notikumu attīstību neziņā bija gan eksperti, gan sabiedrība kopumā. Tas tādēļ, ka dienu pēc vēlēšanām slimnīcā saistībā ar nopietnām aknu problēmām alkohola lietošanas dēļ tika nogādāts prezidents Milošs Zemans. Un tieši viņa pilnvarās ir nākamā premjerministra nosaukšana. Informācija par viņa veselības stāvokli visu šo laiku bijusi skopa, tādēļ radās pamatots jautājums par to, vai Zemans spēs pildīt savu pienākumu un nominēt jauno premjeru. Senatori sāka pētīt iespējas, kā apiet prezidentu valdības veidošanas procesā, un pirmdien, kad uz sēdi sanāks jaunievēlētais parlaments, bija plānots lemt par konstitūcijas 66. panta iedarbināšanu, kas ļautu prezidenta pilnvaras pārņemt valsts augstākajām amatpersonām un nominēt jauno premjeru.
Tomēr piektdien situācija mainījās. Zemana izvēle par to, kuru viņš nominēs amatam, ja to vispār spēs, nebija skaidra. Tika doti mājieni, ka valdības veidošana varētu tikt uzticēta pašreizējam premjeram Andrejam Babišam, kura vadītā populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” jeb ANO vēlēšanās palika otrajā vietā. Abi bijuši sabiedrotie jau ilgu laiku. Uz to norādījusi arī Čehijas domnīcas “Eiropas vērtības” pētniece Viktorija Vihova.
“Attiecības starp pašreizējo prezidentu Zemanu un joprojām amatā esošo premjerministru Babišu bija ļoti specifiskas, jo abiem savā ziņā vienam otru vajadzēja,” sacīja pētniece.
Tomēr piektdien pēc nedēļām ilgas klusēšanas 77 gadus vecais Zemans intervijā radiostacijai “Frekvence 1” sacīja, ka valdības veidošanu uzticēs labējā spārna deputātam Petram Fialam, kura vadītā koalīcija “Kopā” uzvarēja parlamenta vēlēšanās.
“Tā nebūs problēma, jo Andrejs Babišs, ar kuru es tikko runāju pa telefonu, nav ieinteresēts būt par premjerministru. Iemesls ir vienkāršs – neviens negrib ar viņu runāt. Es darīšu visu, lai palīdzētu šai jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk pārņemt vadību,” paziņoja Zemans.
Trīs partiju koalīcija “Kopā” un otra – divu partiju koalīcija “Pirātu partija un centriskie mēri un neatkarīgie” – nolēmuši apvienoties un veidot nākamo valdību. Tādējādi jaunajai koalīcijai tiek nodrošinātas 108 no 200 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām. Pētniece Vihova uzskata, ka Zemana netiešā ietekme pār jauno valdību būs mazāka nekā pār aizejošo.
“Šis ir prezidenta Zemana pēdējais termiņš, tādēļ viņam, visticamāk, būs mazāka netieša ietekme pār jauno valdību, jo tai vairs nevajadzēs viņa atbalstu pārvēlēšanai, jo prezidents būs cits. Tomēr ir skaidrs, ka viņam jebkurā gadījumā ir spēcīga netieša ietekme,” stāstīja Vihova.
Oficiāli mandāts sarunām no prezidenta puses netika dots, tomēr piecas partijas jau pagājušajā nedēļā vienojās par galvenajiem punktiem un koalīcijas programmu. Piemēram, jaunajā valdībā būs nevis līdzšinējie 15, bet gan 18 ministru portfeļi. Tas ir tāpēc, ka jaunajā kabinetā būs arī likumdošanas, Eiropas Savienības, kā arī zinātnes un pētniecības ministrs. Sagaidāms, ka koalīcijas līgums tiks parakstīs pirmdien.
Tomēr pagaidām nav skaidrs, kad un kā varētu notikt Fialas nominēšana. Iepriekš izskanēja, ka abi tiksies, kad Zemans pametīs intensīvās aprūpes nodaļu, un prezidents to atstāja jau ceturtdien. Tomēr vizītes pie prezidenta ir aizliegtas, jo slimnīcā noteikti Covid-19 drošības pasākumi. Intervijā Zemans sacīja, ka jauno valdību apstiprinās prezidenta muižā netālu no Prāgas, nevis Prāgas pilī, kas ir ierastā ceremonijas vieta. Pats prezidents atzinis, ka jūtoties normāli un neesot smēķējis mēnesi. Tikmēr ārsti norādījuši, ka prezidenta veselības dēļ Zemanam joprojām ir nepieciešama hospitalizācija un viņa pašreizējais stāvoklis „neļauj viņam pilnībā nodoties darba pienākumiem”.
KONTEKSTS:
Koalīciju ar nosaukumu “Kopā” veido trīs centriski labējās partijas – pilsoniskie demokrāti, "TOP 09" un kristīgie demokrāti. Par viņiem nobalsojuši gandrīz 28% čehu vēlētāju. Tikmēr par Babiša vadīto populistisko partiju atbalstījuši aptuveni 27% vēlētāju. Otra opozīcijas partiju apvienība ieguvusi ap 16% balsu. Tas nozīmē, ka abas opozīcijas partiju apvienības kopā nodrošinājušas parlamenta apakšpalātā vairākumu, izcīnot 108 no 200 deputātu vietām.
Tiek norādīts, ka potenciālā piecu partiju koalīcija ir pozitīvāk noskaņota pret Eiropas Savienību un NATO.
