Sadaļas Sadaļas

Čehijā protestē pret Putina ielūgšanu uz holokaustam veltītu forumu

Milzu sašutumu Čehijā izraisījis prezidenta Miloša Zemana uzaicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam janvārī ierasties vizītē Prāgā. Zemans Putinu ielūdzis uz holokaustam veltītu forumu. Šī rīcība izraisījusi  demonstrācijas ielās un uzmanību Briselē, tā kā Krievija un Eiropas Savienība, ieilgstot konfliktam Ukrainā, ir sarežģītās attiecībās.

„Ļaujiet cilvēkiem dzīvot”, ar šādu nosaukumu janvāra nogalē Čehija rīkos lielu starptautisku holokausta tēmai veltītu forumu, kurā gaida ierodamies vairāku  valstu līderus. Čehijas prezidenta preses dienests skaidro, ka ielūgti Otrā pasaules kara uzvarētājvalstu vadītāji. Ielūgumi nosūtīti Lielbritānijai, Francijai, Ukrainai, Krievijai, ASV, un foruma rīkotāji gaidot arī Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

No visiem ielūgumiem vislielāko uzmanību izpelnījies Čehijas prezidenta Miloša Zemana uzaicinājums Prāgā ierasties arī Krievijas līderim Vladimiram Putinam laikā, kad joprojām nav atrisināts Ukrainas konflikts un Krievijas attiecības ir saspīlētas gan ar Eiropas Savienību, gan vairākām pasaules valstīm.

Iepriekš Zemans nonācis uzmanības lokā arī ar komentāriem par notiekošo Ukrainā, sakot, ka tas ir pilsoņu karš starp divām Ukrainas pilsoņu grupām. Viņš arī aicinājis mīkstināt sankcijas pret Krieviju.

Saniknotie čehi vēl nedēļas sākumā izrādīja neapmierinātību pret valsts galvas promaskavisko rīcību, sarīkojot protestus ielās un apmētājot viņu ar āboliem un olām, laikā, kad Zemans viesos uzņēma Vācijas prezidentu Joahimu Gauku. Tūkstošiem cilvēku bija pulcējušies Prāgā dienā, kad Čehija atzīmēja Samta revolūcijas 25. gadskārtu. Zemanam pārmeta, ka arī pret šo vēsturisko faktu viņš izturējies ar necieņu iepriekš kādā intervijā norādot, ka 1989. gadā padomju spēku apspiestā čehu studentu revolūcija neesot bijusi nekāda asinsizliešana, bet gan viens no kārtējiem protestiem. „Es esmu atnākusi, lai parādītu Zemanam sarkano kartīti, jo man nav pieņemams gandrīz viss, ko viņš dara, īpaši ārpolitikā, piemēram,” sacīja kāda demonstrācijas dalībniece.

Ziņas par Čehijas prezidenta aktivitātēm sasniegušas arī Briseli, kur Eiropas Komisijai nācies atbildēt uz žurnālistu jautājumu, kā vērtēt prezidenta ielūgumu Putinam laikā, kad Eiropas un Krievijas attiecības ir tik saspīlētas. No Briseles puses sekoja diplomātiska atbilde.

„Eiropas Savienības ārlietu ministri vēl nesenā sanāksmē plaši ir izrunājuši, ka visi mūsu pūliņi veltīti tam, lai rastu politisku risinājumu krīzei Ukrainā, palielinātu diplomātiskos centienus sarunās ar Krieviju,” sacīja Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča.

Zemans nav vienīgais Centrāleiropas līderis, kurš izpelnījies sabiedrības kritiku. Nedēļas sākumā tūkstošiem cilvēku izgāja arī Ungārijas ielās, lai protestētu pret premjerministru Viktoru Orbanu un to, ka Ungārija sliecas Krievijas virzienā.

Proti, valdība ir piekritusi turpināt piedalīties enerģijas projektā „Dienvidu straume”, kas paredz attīstīt gāzes piegādi no Krievijas uz Eiropu, taču pret šo projektu spēcīgi iestājas Brisele, kas vēlas lielāku enerģētisko neatkarību no Maskavas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt