Čehija prezidentūrā ES koncentrēsies uz drošību, digitālo un zaļo pāreju. Intervija ar vēstnieci

1. jūlijā par prezidējošo valsti Eiropas Savienības (ES) padomē uz pusgadu kļūst Čehija. Nedēļas vidū Eiropas Savienības mājā Rīgā Francijas vēstniece Amēlija Ruajē Gunēna simbolisko prezidentūras stafetes kociņu nodeva Čehijas vēstniecei Latvijā Janai Hinkovai. Ukrainas kara dēļ Čehija ir bijusi spiesta pēdējā brīdī mainīt savas prezidentūras prioritātes.

Intervija ar Čehijas vēstnieci Latvijā Janu Hinkovu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Jūs pārņemat prezidentūru Eiropas Savienības padomē ļoti īpašā laikā. Gada pirmā puse ir bijusi ļoti interesanta un izaicinoša. Kā karš Ukrainā ir ietekmējis jūsu prezidentūras prioritātes, un vai tās ir mainījušās?

Jana Hinkova: Jā, pilnīgi noteikti! Tās ir mainījušās pamatīgi. Kopā ar Franciju un Zviedriju mēs bijām izveidojuši prezidentūras trio, un mēs bijām ārkārtīgi apmierināti, kad pagājušajā decembrī mēs publicējām mūsu trio programmu. Tā tika izstrādāta laikā, kad galvenie Eiropas izaicinājumi bija saistīti ar atkopšanos no pandēmijas, tāpēc mēs koncentrējāmies uz pilsoņu aizsardzību, brīvībām, Eiropas ekonomiskā modeļa izstrādi un klimatneitrālas, zaļas un godīgas sociālās Eiropas izveidi.

Taču, protams, neviena negaidītais bezprecedenta Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februārī pilnībā mainīja mūsu priekšstatus par drošu un mierīgu Eiropu. Tāpēc arī prioritātes bija jāmaina, lai atspoguļotu jauno realitāti. Tāpēc Čehijas prezidentūra, pirmkārt, koncentrēsies uz drošības jautājumiem, vienlaikus saglabājot sākotnējos plānus par digitālo un zaļo Eiropas pāreju. Un šie principi tad arī ir iekļauti piecās mūsu prezidentūras prioritātēs.

Vai jūs varat pastāstīt ko vairāk par šīm jaunajām prioritātēm? 

Tātad šīs prioritātes ir šādas. Pirmkārt, migrācijas krīzes pārvaldība un pēckara Ukrainas atjaunošana. Protams, ir nepieciešams atbalstīt Ukrainas suverenitāti ar visiem iespējamiem līdzekļiem, izrādot Eiropas Savienības solidaritāti, efektivitāti un fleksibilitāti, risinot migrācijas radītos izaicinājumus.

Otrkārt – enerģētiskā drošība. Mums ir jāmazina enerģētiskā atkarība no totalitāriem režīmiem, tādiem kā Krievija, jādiversificē resursi un jācenšas mazināt augsto enerģijas cenu radītais negatīvais iespaids uz sociālajiem jautājumiem.

Treškārt, mums ir jāstiprina Eiropas aizsardzības kapacitāte, tostarp kiberdrošības jomā. Čehija īpaši iestāsies par sadarbības veicināšanu ar NATO, ieviešot dzīvē stratēģisko kompasu, kā arī stiprinot Eiropas Savienības ražošanas spējas stratēģiskajās sfēras.

Ceturtkārt, ir nepieciešams domāt par Eiropas Savienības ekonomikas stratēģisko noturību. Atkal jau ir nepieciešams mazināt atkarību no nedraudzīgiem režīmiem, ir jāstiprina mūsu valstu iekšējais tirgus un pašpietiekamība.

Un visbeidzot, mēs koncentrēsimies arī uz demokrātisko institūciju stiprināšanu. Ir jāstiprina demokrātijas un tiesiskuma principi, mediju brīvība un dialogs ar pilsoņiem.

Papildus tam visam Čehija aktīvi strādās pie tā, lai stiprinātu Eiropas Savienības pozīcijas globālā līmenī.

Ģeogrāfiski tas nozīmē transatlantiskās sadarbības veicināšanu un attiecību stiprināšanu ar citām līdzīgi domājošām valstīm – tā ir gan Ukraina, gan Austrumu partnerības valstis, gan Rietumbalkāni, Indijas un Klusā okeāna reģions un Sahelas reģions.

Jūs minējāt Austrumu partnerību un Rietumbalkānus, kuras, ja pareizi atceros, bija vienas no galvenajām prezidentūras prioritātēm pirms Ukrainas notikumiem. Vai jūs varētu paskaidrot, kā jūs gatavojaties pielāgot šos jautājumus jaunajai realitātei?

Pirmkārt, es gribētu atkārtoti uzsvērt, ka paplašināšanās politika ir labākais veids, kā uzturēt labas attiecības ar mūs partneriem un kaimiņiem gan austrumos, gan dienvidos, gan Rietumbalkānos. Tāpēc ticama iestāšanās perspektīva joprojām ir un būs galvenais reformu virzītājspēks. Tāpēc mums ir jāveicina vēl ciešākas attiecības un ekonomiskā sadarbība īpaši ar Rietumbalkāniem.

Un te, protams, priekšroka ir tiem partneriem, kuri ir pilnībā saistīti ar mūsu kopējo ārējo un drošības politiku. Mēs iestājamies par nekavējošu iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedonijas Republiku un Albāniju, kandidātvalsts statusa piešķiršanu Bosnijai un Hercogovinai, kā arī diskusiju uzsākšanu par vīzu režīma liberalizāciju ar Kosovu. Tas savukārt būtu labs priekšnoteikums, lai atsāktu dialogu arī starp Kosovu un Serbiju.

Runājot par Austrumu partnerību, mēs, protams, augstu novērtējam Eiropas Savienības lēmumu piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai. Tāpat ir svarīgi, lai durvis paliktu atvērtas arī Gruzijai, tādējādi motivējot šo valsti turpināt nepieciešamās reformas, kas novestu pie politiskās stabilitātes. Un arī savas prezidentūras laikā mēs gribam sadarboties ar Eiropas Komisiju un palīdzēt mūsu austrumu un rietumu Balkānu partneriem viņu ceļā uz tuvināšanos Eiropas Savienībai.

Viena no jūsu pieminētajām prioritātēm ir bēgļu krīze. Jau ļoti daudz ir izdarīts, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem, un ļoti daudz vēl būs jāpaveic nākotnē. Kas būtu tie jautājumi, uz kuriem jūs plānojat koncentrēties?

Es vēlreiz atgādināšu, ka Eiropas Savienībai ar visiem iespējamiem līdzekļiem un programmām ir jāatbalsta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā nedalāmība. Nav noslēpums, ka Krievijas agresija ir izraisījusi pašu lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām, tāpēc Eiropas Savienībai ir jāpalīdz tikt galā ar šo migrācijas vilni. Īpaši ir jāpalīdz sievietēm un bērniem no kara skartajiem reģioniem.  Un tam pilnīgi noteikti būs nepieciešams mobilizēt visus pieejamos resursus un ekspertus.

Kopā ar Eiropas Komisiju mūsu prezidentūra ir apņēmusies strādāt pie tā, lai šie līdzekļi tiktu efektīvi sadalīti dažādiem projektiem visvairāk skartajās dalībvalstīs, tostarp pašā Čehijā. Tāpat jāpalīdz dažādām organizācijām un pilsoniskajam sektoram.

Mūsu prioritāte būs bērnu aizsardzība un viņu piekļuve izglītībai.

Ir jāveicina arī sieviešu iesaistīšanās darba tirgū. Čehijas prezidentūra vēlas pievērst uzmanību arī tam, lai ilgtermiņa bēgļu integrācija mūsu sabiedrībā būtu veiksmīga. Un tas paredz arī nākamo lietu – pēckara Ukrainas atjaunošanu.

Ja jau mēs esam sākuši par to runāt, vai, jūsuprāt, jau ir pienācis laiks runāt par pēckara realitāti un atjaunošanu? Un kas ir tās lietas, kuras būtu nepieciešams darīt jau tagad?

Mēs tiešām uzskatām, ka šīs debates ir jāaizsāk jau mūsu prezidentūras laikā. Tas varētu kalpot par iedvesmu Ukrainai tās cīņā. Arī mums pašiem ir jāsagatavo savas struktūras un sistēmas, cerams, jau drīzam Ukrainas atjaunošanas procesam. Mēs vēlētos koncentrēties uz kritiskās infrastruktūras atjaunošanu, kas ļautu nodrošināt pamatpakalpojumus un ekonomisko atveseļošanos.

Savas prezidentūras laikā, jau augustā, Čehija organizēs forumu Ukrainai, kurā būs iespējams piedalīties diskusijās par Krievijas agresiju un to, kā Eiropas Savienība un pārējā demokrātiskā sabiedrība var pēc iespējas ātrāk iesaistīties Ukrainas atjaunošanā.

Mums jau tagad ir jāsāk runāt par to, kāda palīdzība būs nepieciešama,

kā arī jārunā par atbildību par pastrādātajiem Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem.

Vēl viena no ļoti aktuālajām tēmām ir enerģētiskā drošība. Kādiem jautājumiem vēlas pievērsties Čehija?

Jums ir taisnība. Eiropa nevar būt atkarīga no valstīm, kas tiešā veidā apdraud tās drošību. Tieši tāpēc mums ir jātiek vaļā no šīs naftas, gāzes un ogļu atkarības.

Čehijas prezidentūra vēlas kļūt par starpnieku diskusijā par enerģētisko drošību, kas, mūsuprāt, šobrīd ir aktuālāks jautājums nekā pāreja uz zaļākām tehnoloģijām.

Tāpēc mēs esam gatavi iesaistīties diskusijās par gāzes rezervju regulēšanu un gāzes krātuvju piepildīšanu pirms ziemas. Mēs arī vēlamies atbalstīt brīvprātīgus kopīgos iepirkumus – tas ļautu Eiropas Savienībai izmantot savu ietekmi tāpat, kā tas vēl pavisam nesen tika darīts  vakcīnu iepirkumu gadījumā.

Es gribētu vēl pavaicāt par gaidāmajiem pasākumiem Latvijā. Parasti prezidentūras laikā ir dažādi pasākumi, kas domāti vietējai sabiedrībai.

Jā, protams. Pirmkārt jau mēs kā vēstniecība un es kā vēstniece regulāri rīkosim dažādas tradicionālās diplomātisko misiju vadītāju tikšanās ar vietējiem politiķiem un uzņēmējiem. Septembrī mēs gribētu prezidentūru, ja tā var teikt, pēc vasaras brīvdienām atklāt vēlreiz ar kultūras pasākumu Nacionālajā bibliotēkā. Kā vēstniecība mēs vēlamies sasniegt arī reģionus un nekoncentrēties tikai uz Rīgu. Mēs plānojam apmeklēt Čehijas sadraudzības pilsētas, piemēram, Bausku, Smilteni un citas, kā arī iepazīstināt ar mūsu prezidentūras prioritātēm arī tādus reģionālos centrus kā Liepāja, Ventspils un citus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt