Bžezinskis: Šodienas Krievija līdzinās 1938.gada Vācijai

Baltijas valstu krievvalodīgie iedzīvotāji kopumā nav Krievijas "piektā kolonna", Rus.lsm.lv paziņoja bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis. Pēc viņa domām, pašreizējā Krievijas situācija ir salīdzināma ar nacistiskā reiha situāciju 1938.gadā: panākumi sagrozījuši galvu, taču profesionālas militārpersonas saprot, ka tālāka eskalācija draud ar katastrofu. 

Saruna ar Bžezinski notika Vācijas Māršala fonda rīkotā ikgadējā Briseles foruma laikā.

Dzīve Baltijas valstīs ir pievilcīgāka un stabilāka nekā kaimiņvalstī Krievijā, un šis apstāklis, pēc Bžezinska domām, ir galvenā ķīla tam, ka vairākums krievvalodīgo nenostāsies Krievijas pusē hipotētiskā konfliktā - vai tā būtu atklāta militāra sadursme vai arī kāds "hibrīdkara" elements.

Baltijas valstīs "cilvēki neatrodas situācijā, kad nogalina prezidenta amata kandidātus", tiekoties ar presi un atbildot uz Rus.lsm.lv jautājumu, uzsvēra Bžezinskis. Tikšanās laikā citu tematu starpā tika pārrunāta arī iespējamība, ka Baltijas valstis kļūs par nākamo Krievijas agresijas objektu pēc Ukrainas.

"Protams, atradīsies atsevišķi cilvēki, kuri savu patriotisko jūtu attiecībā pret Krieviju  vai īpašas identitātes izjūtas dēļ apsveiktu Krievijas klātbūtni," pieļauj Bžezinskis. Taču kopumā "pret krievvalodīgajām minoritātēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izturējās atbilstoši starptautiskajiem demokrātiskajiem standartiem", viņš paziņoja.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, pēc viņa domām, Krievija nevar lepoties ar tikpat korektu izturēšanos pret savām daudzajām minoritātēm. "Sākot kaut vai ar 20 miljoniem musulmaņu, kuri ne tuvu nav ekstāzē par savu piederību Krievijai," sacīja Bžezinskis.

Runājot par Krievijas hipotētisko uzbrukumu Baltijas valstīm, Bžezinskis atzina, ka baltieši ir norūpējušies: "Viņu bailes ir pilnībā saprotamas. 1940.gadā viņiem bija zināma nepatīkama pieredze."

Tāpēc, uzsvēra Bžezinskis, ir ārkārtīgi svarīgi pārliecināt Baltijas valstis par to, ka tās kā NATO dalībvalstis var rēķināties ar palīdzību no Rietumiem. Par visefektīvāko šādas "uzmundrināšanas"  līdzekli kļūtu papildu NATO spēku izvietošana katrā valstī - amerikāņu, franču, itāļu utt. Tādējādi Krievija saņemtu skaidru signālu, ka uzbrukuma gadījumā šīm valstīm tai nāktos saskarties ar "lielā" NATO spēkiem. Tas, uzskata Bžezinskis, paaugstinātu Baltijas valstu drošību un pārliecinātu Kremli neapsvērt pašu iebrukuma iespēju.

"Labāk novērst problēmu, nekā mēģināt ar to tikt galā “post factum”," viņš uzsvēra.

Turklāt nedrīkst rīkoties provokatīvi: nepieciešams dislocēt "ne armādu un ne armiju, kas spēj uzbrukt Krievijai, bet spēkus saprātīgā daudzumā - tādā, lai pārliecinātu jebkuru, ka iebrukums Baltijas valstīs vai mēģinājums tās okupēt kļūs par kara aktu pret Rietumiem".

Analoģiskas rekomendācijas Zbigņevs Bžezinskis izteica šogad janvārī ASV Senātā. Tur viņš pauda bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins var mēģināt nodibināt kontroli pār Baltijas valstīm. Viņš, kā tolaik ziņoja Rus.lsm.lv, aprakstīja scenāriju, pēc kura burtiski vienā dienā Krievija okupēs Rīgu un Tallinu, un brīdināja, ka Latvija un Igaunija nav spējīgas patstāvīgi izrādīt pretošanos, bet Rietumi neko nevarēs izdarīt, neriskējot izraisīt kodolkonfliktu.

Runājot par Krievijas spējām uzvarēt hipotētiskā karā pret Rietumiem, Bžezinskis salīdzināja pašreizējo situāciju Krievijā ar to, kādā Vācija bija 1938.gadā, pirms Otrā pasaule kara. Pēc Austrijas anšlusa un Čehoslovākijas pirmās sadalīšanas bija skaidrs, ka rindā nākamā ir Polija. Turklāt zināma daļa Vācijas augstākās militārās vadības brīdināja Hitleru - ja viņš ar kara sākšanu nepagaidīs līdz 1943.gadam, viņam būs jākaro divās frontēs līdzīgi tam, kā notika 1914.gadā, un ka iznākums būs tāds pats - sakāve. 1943.gadā Vācija varēja cerēt uz jaunākajiem ieročiem, kuri tobrīd tika izstrādāti, konkrēti - jauna tipa raķetēm un, iespējams, atombumbu.

"Man ir aizdomas, ka šodien Krievijas ģenerāļu vidū ir tādi, kuri saprot - karš ar Rietumiem, īpaši ar Savienotajām Valstīm, Krievijai nebūs produktīvs. Augstākajā pavēlniecībā nav vieni vienīgi idioti," pauda Bžezinskis.

"Ļoti bieži virsnieki zina, ka viņi nav gatavi karot," norādīja Bžezinskis. "Iespējams, Putinam to jau paskaidroja. Un tieši tāpēc viņš liek lietā bīstamus kontrproduktīvus trikus, mēģinot parādīt Rietumiem, ka ir gatavs izmantot kodolieročus. Kopš 1945.gada neviens nav runājis par kodolieročiem tā, kā viņš," uzsvēra politologs.

"Domāju, ka daži no Krievijas ģenerāļiem uzskata, ka tas ir neprāts, ka tas jau ir par traku. Ja Putins pēkšņi nomirs, vai situācija kļūs labāka? Vai sliktāka? Es nezinu. Bet es zinu, ka atradīsies tie, kuri uzskatīs momentu  par piemērotu, lai pārskatītu virzienu, pa kuru Krieviju ved Putins," sacīja ASV prezidenta Džimija Kārtera bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos.

"Es neparedzu apokalipsi. Taču es pieļauju iespēju, ka situācija var pilnībā iziet no jebkuras kontroles. Tā valoda, kuru izmanto [Putins], un tas, ko viņš dara, palielina šādu iespējamību," uzskata Bžezinskis.

"Tāpēc mums ir jābūt gataviem sarunām ar viņu, kaut kādā ziņā piekāpties, taču vienlaikus saprast, kāda spēle notiek, lai pēc tam nebūtu par vēlu. Lai šī spēle nekļūtu daudz postošāka, un ne tikai mums, bet arī Krievijai," viņš rezumēja. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti