Ja Krievija sāks uzbrukumu Baltijas valstīm, kas ir NATO dalībvalstis, ar pašreizējo aizsardzības sistēmu tās nenoturēsies pat diennakti, ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā paziņojis nacionālas drošības eksperts, pazīstamais analītiķis Zbigņevs Bžezinskis.
Uzstājoties komitejā, Bžezinskis pauda, ka viņš var iztēloties "murgu": vienā jaukā dienā - un tā tiešam būs viena diena - Krievijas prezidents Vladimirs Putins var ieņemt Rīgu un Tallinu, "viņam būs nepieciešama precīzi viena diena, bez variantiem – viņi [baltieši] nav spējīgi aizstāvēties".
"Un tad mēs teiksim, cik tas ir šausmīgi, šokējoši, nepieņemami! Bet, protams, mēs neko nevaram darīt. Viss jau būs noticis. Mēs negrasāmies sūtīt uz Baltiju floti un gatavot desantu kā Normandijā, lai atkarotu [Baltiju]," klāstīja Bžezinskis.
ASV, protams, būtu jāatbild ar kādu plaša mēroga soli, norādīja Bžezinskis, taču uzsvēra, ka uzreiz būs dzirdami iebildumi, jo tas novestu pie kodolkara.
Taču uztraucoši ir tas, ka pašreizējās krīzes laikā Putins piemin kodolieroču draudus. Cilvēki tam nepievērsa uzmanību, bet viņš teicis: "mums ir spēks – kodolieroči", turklāt sasaistot to ar lidojumiem virs Skandināvijas un citām Rietumeiropas valstīm, norādīja Bžezinskis.
"Tāpēc esmu nedaudz satraucies, ka viņa raksturs var novest pie ārkārtīgi bīstamas konfrontācijas. Tas man atgādina [PSRS vadītāju Ņikitu] Hruščovu," sacīja Bžezinskis, kurš bija ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieks nacionālās drošības jautājumos.
Savukārt bijušais prezidenta Džordža Buša vecākā un Džeralda Forda padomnieks nacionālās drošības jautājumos Brents Skoukforts komitejā paziņoja, ka NATO būtu jāvelta īpaša uzmanība kodolieroču attiecībām ar Krieviju.
"Jo mēs nevēlamies sākt kodolkaru, mēs negribam padarīt pasauli sliktāku, nekā tā ir. (..) Es domāju, ka Krievijas gadījums ir smags, bet aukstais karš neatgriežas," pauda Skoukforts.
Savukārt pēc Bžezinska teiktā, pēdējo gadu laikā Krievija vairākkārt rīkojusi militāros manevrus pie Baltijas valstu robežām, un to scenārijs dažreiz paredzēja arī kodoluzbrukumu vienai no Eiropas galvaspilsētām.
Viņaprāt, ASV ir jāietekmē Krievija, parādot, ka NATO spēki piesegs sabiedrotos, ja kāds mēģinās iebrukt Baltijā.
"Domāju, ka atturēšanas politikai jābūt ar saturu. Tai jābūt ar zobiem. Tai jārada situācija, kurā katram, kas plāno šādas darbības, nebūtu citas izvēles, kā vien iztēloties – ar kādu pretestību es sastapšos. Un tieši tāpēc es rekomendēju izvietot [Baltijā papildu] bruņotos spēkus, bet tā, lai tas nekļūtu par provokāciju," klāstīja Bžezinskis.
"ASV karavīri neiebruks Krievijā, un Putins to saprot. Taču viņam jāsaprot arī tas, ka, ja viņš spers kādus soļus pret, piemēram, Igauniju, tad viņam nāksies saskarties ar amerikāņu karaspēku. Un vēl labāk, ka arī ar vāciešu, franču un britu [karaspēku]," sacīja Bžezinskis.
Viņaprāt, NATO kontingenta izvietošana šajā reģionā Krieviju nenobiedēs, jo NATO spēki ir pietiekami mazskaitlīgi, taču tas noteikti mazinās vēlmi atkārtot Krimas scenāriju.
Jau vēstīts, ka pēdējos mēnešos Krievijas militārās aktivitātes pastiprinājušās, tās var būt destabilizējošas un bīstamas, ja netiek ievērotas starptautiskās normas. NATO turpina novērot situāciju un saskaņā ar Velsas samita lēmumiem turpina strādāt, lai pielāgotu alianses struktūru un kapacitāti, lai garantētu alianses gatavību jebkuriem potenciālajiem draudiem.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo. Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
