Jaunākā informācija liecina, ka uzbrucējs, kurš izrādījies 18 gadus vecais koledžas ceturtā kursa students Vladislavs Rosļakovs, vienā no skolas stāviem atklājis pret pretimnācējiem uguni no šaujamieroča.
Pēc tam, kad uzbrucējam beigušās patronas, viņš nokāpis mācību iestādes ēdnīcā, kur neilgi pirms pusdienlaika uzspridzinājis ar metāliskiem priekšmetiem pildītu spridzekli. Durvju sardze, kas mēģinājusi pasargāt audzēkņus, laikus nospiedusi trauksmes pogu, pati kļūstot par vienu no pirmajām uzbrukumā cietušajām personām.
Versijas par uzbrukumu dienas gaitā mainījās strauji. Sākotnēji tika pieļauta gāzes eksplozija, pēc tam sprādziens – terorakts, bet tagad amatpersonas apgalvo, ka visi upuri miruši no šāviena brūcēm. Vainīgais esot 18 gadus vecs skolas audzēnknis Vladislavs Rosļakovs, kurš sācis apšaudi un vēlāk izdarījis pašnāvību. Sākotnēji incidentu klasificēja kā teroraktu, bet tagad kā masu slepkavību.
"Piecas vai 10 minūtes pēc manas aizbraukšanas kāds iebruka skolā. Visu uzspridzināja, stikli ir izbiruši, halle uzspridzināta. Pēc tam skraidīja un mētāja kaut kādus spridzekļus. Pēc tam ar automātiem skrēja.. Nu, nezinu ar ko, skrēja pa otro stāvu, vēra vaļā kabinetus un visus, ko varēja atrast vai satika, nogalināja. Te visi, visi ir mūsējie. Īsts terora akts kā Beslanā. Arī es tagad būtu mirusi. Jo visus manus cilvēkus nogalināja. Gan bērni gāja bojā, gan darbinieki," teica Kerčas politehniskās koledžas direktore.
Polittehniskajā koledžā mācās 850 studenti vecumā no 14 – 17 gadiem. Koledžas direktore Olga Grebeņnikova esot pametusi skolu īsi pirms uzbrukuma un no ārpuses redzēja, ka ēka iebrukuši bruņoti vīri, kas mētājušies ar spridzekļiem un šaudījušies. Tas viņai esot atgādinājis ķīlnieku krīzi 2004.gadā Beslanā, kurā gāja bojā 330 cilvēki. Mediji ziņo, ka pēc uzbrukuma pilsētā evakuētas skolas un bērnudārzi. Traģēdijas dēļ izsludinātas trīs dienu sēras.
Notikuma vietā ieradušās ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju un ārkārtas situāciju ministrijas glābēju brigādes, sniedzot palīdzību cietušajiem un iznesot no ēkas bojā gājušos. Starp bojā gājušajiem ir arī pats uzbrucējs, kurš pēc nozieguma pastrādāšanas izdarījis pašnāvību.
Neilgi pēc notikušā uzbrukuma notiekošo komentējis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš atcēlis daļu ieplānoto sarunu ar Ēģiptes prezidentu Abdelfatahu al Sisi. Putins izteicis līdzjūtību bojā gājušajiem, kā arī solījis izmeklēt uzbrukuma cēloņus:
"Jau tagad ir skaidrs, ka tas ir noziegums. Šīs traģēdijas motīvi un versijas tiek rūpīgi izmeklēti. Par tiesībsargājošo iestāžu un speciālo dienestu darba rezultātiem sabiedrība tiks informēta," sacīja Krievijas prezidents Putins.
Līdzjūtību cietušajiem un bojā gājušajiem izteicis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Kopš Krievija anektēja Krimu 2014.gadā Ukrainas un Krievijas attiecības ir ļoti sarežģītas. Krievijas atbalstītā Krimas parlamenta spīkeris iepriekš teica, ka aiz uzbrukuma varētu būt Kijeva.
