Bulgāru arheologi Provādijā atrod vērtīgu zelta rotaslietu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ar unikālu atradumu noslēgusies bulgāru arheologu šīs vasaras darbu sezona. Izrakumos netālu no Provādijas pilsētas ir atrasta rotaslieta no 24 karātu zelta, kuras vecums ir vairāk nekā seši tūkstoši gadu. Ja speciālistu prognozes apstiprināsies, iespējams, atradums izrādīsies senākais apstrādātais zelts pasaulē.

Arheologu grupa no Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Provādijas rajonā strādā jau vairākus gadus, ekspedīcijās piedalījušies arī kolēģi no Edinburgas un Oksfordas universitātēm, kā arī Japānas un Vācijas. Pakāpeniski ir atrakta nocietināta apmetne, kura ir 1500 gadus vecāka par slaveno Troju un atrodas starp aizvēsturiskām sāls atradnēm un nekropoli ar vairāk nekā 20 apbedījumiem. Atradumi ir daudz un dažādi – bultu uzgaļi, kaula un māla izstrādājumi, taču pirmo reizi ir atrasta zeltlieta.

Juvelierizstrādājums sver aptuveni divus gramus, un to var nēsāt gan kā auskaru, gan kā kaklarotu. Pagaidām nav zināms, vai tas piederējis vīrietim vai sievietei, taču jebkurā gadījumā rotas uzdevums ir bijis demonstrēt sava īpašnieka augsto stāvokli sabiedrībā.

Pirmpilsēta, kā vēsturnieki dēvē tāda tipa apmetnes, ir celta elipses formā, 90 metrus diametrā un tajā dzīvojuši aptuveni 350 cilvēki, kuru pamatnodarbošanās bijusi sāls ieguve. Senie meistari izstrādājuši savam laikam visai modernu tehnoloģiju - ūdeni no sāļajiem avotiem iztvaicēja speciālos māla traukos, iegūto vielu izžāvēja un noformēja stienīšu veidā. Pēc tam vērtīgo izejvielu varēja izmantot gan gaļas uzglabāšanai, gan arī maiņas tirdzniecībā, kas nodrošināja vietējiem visai nopietnus ienākumus.

Par turību liecina arī divstāvu mājas, kas tikušas būvētas no koka, akmens un māliem, kā arī gandrīz četrus metrus biezā nocietinājuma siena. Lai gan mūru augstumu noteikt grūti, jo rajons stipri cietis vairākās zemestrīcēs, pēc visa spriežot, tā var izrādīties senākā tik masīva celtne Eiropā, kas ļauj Provādijai pretendēt uz kontinenta vecākās pilsētas godu.

Grūti pateikt, kas bijis par iemeslu tik attīstītās civilizācijas norietam uz akmens un vara laikmeta robežas 5. gadu tūkstotī p.m.ē. Atrastie artefakti liecina, ka pēc 200 labklājības gadiem apmetne tikusi pamesta, varbūt kādas epidēmijas rezultātā. Iespējams, ka, klimatam kļūstot aizvien karstākam un sausākam, iedzīvotāji sāka pievērsties klejotājlopkopībai un pakāpeniski pārvērtās par nomadiem.

Provādijā atrastā rotaslieta varbūt sniegs atbildi uz vēl vienu vēstures mīklu. Apmetne un sāls atradnes atrodas netālu no Varnas, kur 1972.gadā būvdarbu gaitā celtnieki uzdūrās līdzīgai nekropolei ar 300 apbedījumiem. Atklātie vairāk nekā trīs tūkstoši zelta priekšmetu ar kopējo svaru 6,5 kilogrami, ir oficiāli atzīti par vislielāko un vissenāko apstrādātā zelta izstrādājumu kolekciju pasaulē. Ilgus gadus zinātnieki centās noskaidrot tās izcelsmi, taču jautājumu bija vairāk nekā atbilžu. Jaunākie arheoloģiskie atradumi ļauj uzskatīt , ka tieši sāls ieguve un tirdzniecība ir palīdzējusi aizvēsturiskās apmetnes iedzīvotājiem uzkrāt tādas milzu bagātības.

Nesen Briselē tika atklāta noslēpumainajai “Varnas civilizācijai” veltīta izstāde, kas pierādīja, ka tā nepelnīti tik ilgi ir atradusies Mezopotāmijas, Ēģiptes un citu seno kultūru ēnā. Ne velti starp ekspozīcijas pirmajiem apmeklētājiem bija Eiropadomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta vadītāji Donalds Tusks, Žans Klods Junkers un Martins Šulcs, kā arī daudzi citi politiķi, diplomāti un žurnālisti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti