Pagājušajā nedēļā bēgļu nometnē Sofijā 58 gadus veca sīriete ar asām sāpēm sirds apvidū nesagaidīja Ātro palīdzību, un slimnīcā ārsti tikai konstatēja nāves iestāšanos. Patiesībā kavēšanos izraisīja Ātras palīdzības grupu nepietiekamais skaits un pārslodze. Tā varēja notikt arī pašiem bulgāriem, taču incidents izraisīja papildus sasprindzinājumu. Emociju nomierināšanai nācās nosūtīt papildus policijas spēkus. Nometnes iedzīvotāji notikušajā vainoja mediķu vienaldzību un pieprasīja speciālu izmeklēšanu.
Pirms pāris dienām citā nometnē bēgļi uzsāka bada streiku, protestējot pret pārāk lēno bēgļa statūta piešķiršanas procedūru, kas bieži velkas mēnešiem ilgi.
Katru dienu 20 - 40 bēgļu nelegāli ierodas Bulgārijā, galvenokārt pār Turcijas robežu, lielākā daļa no tiem ir no Sīrijas. “Palīdzēt cilvēkiem Sīrijā ir svarīgi, jo tas ir jautājums par viņu izdzīvošanu (..) Nepieciešamības gadījumā Bulgārija var pretendēt arī uz Eiropas palīdzību,” intervijā Bulgārijas sabiedriskajai televīzijai saka eirokomisāre Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu lietās Kristalīna Georgijeva .
Patlaban Bulgārijā ir gandrīz 4000 cilvēki ar bēgļu statūtu. Līdz gada beigām to skaits var sasniegt 10 000, sliktākajā gadījumā - pat 40 000. Piemēram, tuvākajās dienās centrs Sofijā būs gatavs uzņemt 600 jaunus bēgļus.
Valsts un reliģiskās organizācijas aktīvi meklē piemērotas ēkas, ko varētu izmantot cilvēku izvietošanai. Ar elektronisko saitu starpniecību tiek vāktas drēbes, apavi, līdzekļi medikamentu un pārtikas iegādei. Sarkanā krusta pārstāvji jaunpienākušajiem sniedz juridiskas konsultācijas, tiek gatavotas izmaiņas likumdošanā, kas atvieglotu aizbildniecības pieširšanu, jo centrā ir daudz bērnu, bieži vien bez vecākiem vai citiem radiniekiem.
Pašreiz bēgļu nometnes ir pārpildītas, un gadās, ka vienā istabā dzīvo 9 – 10 cilvēki. Trūkst personāla, apsardzes, tulku, kas runā arābu valodā, nepietiekama ir medicīniskā aprūpe.
Neiztiek arī bez kurioziem gadījumiem. 43 gadus vecais Ibrahims ir ieradies Bulgārijā nelegāli ar sešiem bērniem un divām sievām, kas Sīrijā ir pilnīgi likumīgi. Taču vietējā iedzīvotāju reģistra programmā tāda situācija nav paredzēta. Lai varētu nokārtot dokumentus un izsniegt pagaidu ārzemnieka reģistrācijas kartes, otrā sieva ir atzīmēta ailē – “Īpašas pazīmes”.
Viens bēglis budžetam izmaksā aptuveni 550 eiro mēnesī, kur ietilpst izvietošana, uzturs, medicīniskā palīdzība, pabalsts 30 eiro apmērā.
Jebkurā gadījumā summas apgrūtina jau tā ne visai stabilo sociālās nodrošināšanas sistēmu, kas nav piemērota tādai slodzei.
Vietējie iedzīvotāji baidās, ka līdz ar bēgļiem valstī ierodas arī teroristi, tai skaitā “Al Qaeda” piekritēji. Ir konstatēti AIDS un sifilisa gadījumi, vietām sāk palielināties noziegumu skaits, īpaši sīkās zādzības. Pēc desmitiem vakarā vārti tiek slēgti, un nometnes vairāk sāk izskatīties pēc cietumiem.
Nav izslēgts, ka ar bēgļu vilni saistītās problēmas var būt papildus arguments Bulgārijas iekļaušanai Šengenas zonā.
